Autonomijas un ar to saistīto rādītāju izmaiņas kreatīvās mākslas programmā agrīnā un vidējā brieduma sieviešu grupā

Abstract

Indivīdu spēja funkcionēt autonomi pozitīvi ietekmē gan individuālo labklājību, gan attiecības, gan profesionālo jomu. 21. gadsimta darba vide prasa no darbiniekiem vairāk iesaistīties savā darbā un parādīt vairāk kreativitātes pildot savus darba uzdevumus. Uzdevumu autonomiju, ilgi uzskatīja par vienu no svarīgākajiem veidiem, kā uzlabot darba motivāciju, apmierinātību ar darbu un veiktspēju. Augstas uzdevuma autonomijas konteksts atviegloja kreatīvu ideju radīšanu. Ir vairāki pētījumi, kas parāda sakarības starp autonomiju un kreativitāti. Pašnoteikšanās teorija apliecina, ka autonomija veicina kreativitāti. Šī maģistra darba ietvarā tiek veikts kvazieksperimentāls pētījums, lai pārbaudītu autonomijas un to saistīto rādītāju izmaiņas pēc Kreatīvās mākslas programmas. Pētījumā piedalās (N=40) dalībnieki, (N=14) eksperimentālās grupas un (N=26) kontrolgrupas dalībnieki. Vidējais vecums 35,38 gadi. Eksperimentālajā grupā tika īstenota programma. Iekļaušanas kritērijs nodarbinātība, dalībnieku vēlme un piekrišana. Neiekļaušanas kritēriji dalībnieki, kas vecāki par 65 gadiem nenodarbināti un dalībnieki ar speciālām vajadzībām. Pētījuma jautājums: Vai pastāv statistiski nozīmīgas izmaiņas autonomijas rādītājos pirms un pēc Kreatīvās mākslas programmas? Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka īslaicīga programma autonomijas rādītāju veicināšanai nav bijusi statistiski efektīva. Ir nepieciešami tālāki eksperimentāli un kvantitatīvi pētījumi šajā jomā.

Individuals ability to function autonomously positively influences both individual well-being, relationships and the professional sphere. The 21st century work environment requires employees to become more involved and show more creativity in their work tasks. Task autonomy has long been considered one of the most important ways to improve job motivation, job satisfaction and performance. The context of high task autonomy facilitated the creation of creative ideas. There are several studies that show the relationship between autonomy and creativity. Self-determination theory confirms that autonomy promotes creativity. Within this Master’s thesis, a quasi-experimental study is being conducted to test for changes in autonomy and related parameters following the Creative Arts program. The study included (N = 40) participants, (N = 14) experimental group, and (N = 26) control group. The average age is 35.38 years, women in middle and early age. A program was realized in the experimental group. Inclusion criteria employment, willingness and consent of participants. Exclusion criteria participants over 65 years of age and participants with special needs. Research Question: Are there any statistically significant changes in autonomy scores before and after the Creative Arts program? The results suggest that a short-term program to increase autonomy indicators has not been statistically effective. Further experimental and quantitative research in this area is needed.