Kritiskās domāšanas stratēģiju izmantojums studentu apmācības uzlabošanai vidusskolā angļu valodas stundās

Abstract

Jauno cilvēku izglītība 21.gadsimtā prasa jaunu pieeju mācību procesam, kas nodrošina, ka skolas sagatavo konkurētspējīgus skolēnus darba tirgū. Šī jaunā pieeja nozīmē – reālo dzīves apmācību – apmācīt izpildīt, nevis tikai zināt, tāpēc nepieciešama pāreja no formālas izglītības, ar tās zināšanu uztveres fokusu, uz jaunu izglītības modeli, kas fokusējas uz kompeteču attīstību un apmācību, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi strādātu un dzīvotu mūsdienīgā sabiedrībā. Trīs galvenās prasmes, kuras darba tirgus prasa no skolu apsolventiem ir analītiskā domāšana, kompleksa uzdevumu risināšana un kritiskā domāšana un analīze. Taču darba devēji un pedogogi apgalvo, ka šīs prasmes ir nepietiekoši attīstītas studentu vidū, kas apgrūtina viņu mācības un samazina konkurētspēju daba tirgū. Tādejādi var apgalvot, ka neskatoties uz to, ka kritiskā domāšana atrodas izglītojošo dokumentu un darba tirgus prasību fokusā, tā ir nepietiekoši attīstīta un prasa turpmāku attīstību. Literatūras apskats un gadījuma pētījums bija izmantotas kā pētījumu metodes, lai noskaidrotu kā kritiskās domāšanas stratēģijas pielietošana var attīstīt kritiskās domāšanas prasmes un uzlabot studentu apmācību. Pētījuma bāze bija 26 studenti no 11. klases. Informācijas apkopošanas metodes bija studentu un pasniedzēju aptaujas, novērošana, testi pirms un pēc pētījuma. Aptauju mērķis bija noskaidrot studentu un pasniedzēju attieksmi pret kritiskās domāšanas apmācību skolās un studentu kristiskās domāšanas prasmes pašvērtējumu. Vērošanas mērķis bija piefiksēt studentu darbu pētījuma laikā, testi tika izmantoti, lai novērtētu progresu pētījuma beigās. Analizējot studentu un pasniedzēju aptaujas atbildes tika konstatēts, ka pasniedzēji un studenti apzinās, ka kritiskās domāšanas prasmes ir nepietiekoši attīstītas studentu vidū un prasa lielāku uzmanību un apmācību. Pētījumu rezultāti apstiprināja, ka studenti kļuva aktīvāki, motivētāki, pašpārliecinātāki un daudz vairāk iesaistījās tematiskā pētījuma periodā. Testu rezultāti parādīja nelielu akadēmisko rezultātu progresu runāšanā un rakstīšanā, kā arī uzlabojumus dažās kritiskās domāšanas prasmēs. Tematiskie pētījumi pierādīja, ka pielietojot kritiskās domāšanas stratēģiju uzlabojas studentu apmācība, tā kā tā motivē viņus, stundai tiek piedota dinamika, aktivizējas spriešanas spējas, uzlabojas sociālās spējas un attiecības klases ietvaros un ar pasniedzēju. Taču kritiskās domāšanas prasmju attīstība ir diezgan lēns process un, lai tas būtu produktīvs tas prasa no pasniedzēja neatlaidīgu un rūpīgu sagatavošanos.

Educating young people in the 21 century with its global challenges demands a new approach to learning which ensures that schools prepare learners to succeed in the labour market and survive in today’s society. This new approach means real life learning – learning to do rather than learning to know, therefore it needs the transformation from formal education with its focus on the acquisition of knowledge to a new model of education focusing on the development of competences and skills necessary to work and live effectively in the modern society. The three top skills that the labour market demands from school-leavers are analytical thinking, complex problem-solving and critical thinking and analysis. However, employers and educators state that these skills are not developed sufficiently amongst learners, which hinders their learning and worsens their competitiveness in the labour market. Thus it could be stated that despite critical thinking (CT) being in focus in educational documents and market demands, it has not been developed sufficiently, and needs further effective development. Literature review and a case study were used as methods of research to find out how applying of critical thinking strategies may develop CT skills and enhance students’ learning. The sample consisted of 26 students of Form11. The data collection methods were questionnaires for students and teachers, observation, pre-tests and post-tests. The questionnaires were aimed at finding out students’ and teachers’ attitudes to teaching critical thinking at schools as well as the students’ evaluation of their critical thinking skills. The observation was aimed at noting students’ performance within the case study; the tests were used to assess progress at the end of the case study. Analyzing students’ and teachers’ answers in questionnaires, it was stated that both teachers and students realize that critical thinking skills are underdeveloped amongst the students and need more attention and teaching. The results of observation testified that students became more active, motivated, self-confident, and involved within the case study period. The results of tests showed a slight improvement of academic results in speaking and writing, as well as the development of some CT skills. The case study proved that application of CT strategies enhances students’ learning as it motivates students, brings dynamic and challenge into lessons, activates thinking abilities, improves social skills and relationships within the class and with teachers. However, the development of CT skills is a rather slow process, and for being productive it demands from teachers consistency and thorough preparation.