Izdegšanas sindroma saistība ar apmierinātību ar darbu sociālās aprūpes personālam

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv izdegšanas sindroma saistība ar apmierinātību ar darbu sociālās aprūpes personālam, kas nodarbināti valsts sociālās aprūpes centros. Personu ar psihiska rakstura traucējumiem sociālajā aprūpē ikdienā iesaistīti līdzīgu, tomēr atšķirīgu amatu speciālisti ar attiecīgu izglītību, kvalifikāciju, amata pienākumiem, fizisko un emocionālo slodzi, atbildību un atalgojumu. Neraugoties uz to, būtiski ir nodrošināt, lai visiem šiem darbiniekiem būtu pozitīva attieksme pret savu darbu. Pretējā gadījumā, negatīvā attieksme reducējas uz aprūpējamām personām, radot risku nekvalitatīvam pakalpojumam. Pētījumā piedalījās 128 aprūpētāji no 5 valsts sociālās aprūpes centriem. Šie centri tika izvēlēti pēc nejaušības principa, saskaņojot darbinieku intervijas gan ar centru vadītājiem. Bakalaura darba pētījumā tika izmantotas 2 aptaujas: 1.Maslakas izdegšanas aptauja - Vispārīgā aptauja. (Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI – GS, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996). Latvijā metodi adaptējusi Daiga Caune, 2004); 2.Apmierinātība ar darbu. (Job Satisfaction Survey (JSS), Spector, 1985) Latvijā aptauju adaptējis Ints Burvis, 20015); Pētījuma rezultātā tika secināts, ka kopumā nepastāv izdegšanas sindroma saistība ar apmierinātību ar darbu sociālās aprūpes personālam, kas nodarbināti valsts sociālās aprūpes centros.

The aim of bachelor's work is to see if there is a burn-out syndrome relationship with job satisfaction with social care staff employed in state social care centres. In the day-to-day social care of persons with psychological disabilities, specialists in similar but different positions are involved, with appropriate education, qualifications, duties, physical and emotional assignments, responsibilities and rewards. Nevertheless, it is essential to ensure that all these employees have a positive attitude towards their work. Otherwise, negative treatment tends to reduce to dependants, creating a risk for poor service. The study involved 128 carers from 5 national social care centres. These centres were randomly selected, in coordination with the employees' interviews with the heads of the centres. 1.The bachelor's work study used 2 surveys:Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI – GS, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996. Daiga Caune has adapted the method in Latvia, 2004; 2.Job Satisfaction Survey (JSS), Spector, 1985. The survey was adapted by Ints Burvis in Latvia, 20015; The study concluded that there was a total lack of burn-out syndrome associated with job satisfaction for social care staff employed in national social care centres.