Skolotāju pieredze mācību priekšmeta "programmēšana" īstenošanā projektā "Skola2030"

Abstract

Valsts izglītības un satura centra projektā “Skola2030” pilnveidotā valsts izglītības programma, kas balstīta uz kompetenču attīstību, būtiski mainīs veidu kā skolēni izglītojas (projekts Nr.8.3.1.1/16/1/002 Kompetenču pieeja mācību saturā, uzsākts 2016.gadā). Taču viena no problēmām, kas tika atklāta “Skola2030” organizētajā pieredzes seminārā, ir skolotāju nepietiekošās zināšanu bāzes, lai mācītu pilnveidoto mācību priekšmetu “Programmēšana” vispārējās izglītības iestādē (“Mācību satura aprobācijas seminārs” 2019.gadā 23.septembrī). Maģistra darba autore, pētnieciskās prakses laikā no 2019.gada jūlija līdz 2019.gada decembrim, pētīja IT jomu skolotāju pieredzi “Skola2030” izstrādātā mācību priekšmeta “Programmēšana” satura īstenošanā. Mācību satura īstenošana ietver gatavošanās, pilotēšanas un mācīšanas posmus. Pašreiz ir skolotāji, kuri vēl tikai gatavojas priekšmeta “Programmēšana” mācīšanai, citi mācību priekšmeta saturu jau pilotē, un ir skolotāji, kuri jau pilnvērtīgi pasniedz pilnveidoto mācību priekšmetu “Programmēšana”. Skolotāju atšķirīgā iesaiste mācību satura īstenošanā sniedz iespēju iegūt un analizēt dažādus skolotāju pieredzes datus un meklēt risinājumus, kuri var tikt pielietoti skolotāju zināšanu bāzes pilnveidei un mācību satura īstenošanā. Tādejādi skolotāju pieredzes dati atspoguļo praktiskajā darbībā iegūtās zināšanas un prasmju kopumu, kas norāda uz vēl trūkstošajām zināšanām un prasmēm, kā arī nepieciešamajām tehnoloģijām. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt metodiskā atbalsta modeli skolotājiem, lai veicinātu mācību priekšmeta “Programmēšana” īstenošanu. Metodiskā atbalsta modelis satur atsauces uz profesionālo kompetenču pilnveides iespējām, kā arī informāciju par mācību materiāliem un tehnoloģijas iespējām programmēšanas mācīšanai. Nerisinot programmēšanas skolotāju zināšanu pilnveidi un tehnoloģiju apguvi patreiz, var rasties papildus grūtības sākot no 2020.gada 1.septembra, kad jaunais mācību saturs skolās būs obligāti realizējams. Pētījums veikts izmantojot gadījuma pētījuma dizainu, kura metodoloģiskais pamats ir kvalitatīvu datu iegūšana un analīze. Datu iegūšanai tika izmantotas sekojošas metodes: aptauja, intervijas un novērošana. Datu analīzē tiks izmantota nepārtrauktā salīdzinošā analīze un kvalitatīvā kontentanalīze. Darba gaitā tika iegūti dati no 72 IT jomas skolotājiem, kuri strādā vispārīgo izglītību iestādēs Latvijā. Analizējot pētījuma datus, tika secināts, ka skolotājiem ir izaicinājums apgūt un sagatavoties mācību priekšmeta “Programmēšana” satura realizācijai. Gan esošie programmēšanas skolotāji, gan topošie norādīja, ka trūkst zināšanu par tēmām, kā, programmvadāmo ierīču programmēšana, kas ir daļa no mākslīgā intelekta, relāciju datu bāzes, IT projektu vadība, testēšana un automātiskā testēšana, serveru konfigurēšana kopā ar datu bāžu pārvaldnieku, mākoņpakalpojumi, un citām tēmām. Darba gaitā tika izveidots metodiskais atbalsta modelis IT jomas skolotāju profesionālo kompetenču pilnveidei

The project “School 2030” carried out in the National Centre for Education and its elaborated state general education curriculum, that is based on competence development, will significantly change the way how learners are educated. (Project No 8.3.1.1/16/1/002 Competence-based approach in teaching and learning started in 2016). One of the problems which was discovered in “School 2030” organized seminar was the lack of knowledge base for teachers in order to teach the elaborated “Computer Programming II” subject in general educational institutions. (“The Content of Education Approbation Seminar” in 2019, September 23). During the practice research in 2019 from July till December, the author of the Master Paper investigated the experience of teachers in the sphere of information technology in implementation of the elaborated subject “programming”. The implementation of subject content includes preparation, pilotage and comprehensive teaching. Some teachers are still making themselves ready to teach the new subject of Programming, some teachers are piloting their subject content and there are teachers who already teach the elaborated school subject “Programming”. Correspondingly, there is a possibility to gather and analyze various data from the teaching experience and it is possible to find solutions, that could be applied for tackling different problems. The gained data from the teachers’ experience in their practical activities will disclose acquired knowledge and skills, that indicate there is still lack of knowledge and skills and necessary technologies. The aim of the Master Paper is to design a methodical support model, that would enhance or ease the implementation of the new school subject “Programming”. The support model will contain references to professional competence improvement opportunities, as well as the information about accessible teaching materials and technological opportunities to teach programming. In case the two problems - the lack of IT teachers’ knowledge and shortage of technology - is not solved, it can cause additional hardship to start a new school year in September 2020, when it is time to implement the new education content. There are some examples that are worth mentioning - knowledge of IT product development from the point of view of project management, artificial intelligence, server configuration with database management, cloud solutions and other aspects. The research was carried out using case study design that is based on good quality data gathering and analysis. To acquire the date the following methods were used: questionnaires, interviews and observations. To analyze date two methods were applied – continuous comparative analysis and qualitative content analysis. In the course of work, data from 72 IT teachers working in education institutions in Latvia were collected. An analysis of the study's data found that teachers have a challenge in learning and preparing to deliver the content of the subject “Pro