Reliģiozitātes un vainas izjūtas saistība

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot kādas ir saistības starp reliģiozitāti, vainas izjūtu un domāšanu. Hipotēze ir, ka indivīdiem ar augstu reliģiozitāti un reliģisku uzvedību būs lielāka vainas apziņa. Kopumā piedalījās 121 dalībnieks M = 38,05, SD = 11,46. No tiem 45 vīrieši, vecums M = 38,31, SD = 10,76 un 76 sievietes, vecums M = 39,39, SD = 12,19. Darba hipotēze ir apstiprinājusies. Dalībniekiem dotas aptaujas, lai mērītu reliģiozitāti, tika izmantota Centralitātes skala Z-15 autors Stefans Hubers (Stefan Huber, 2004). Vainas izjūtas mērīšanai tika izmantota Kauna un vainas ievirzes aptauja (KVIA, Ķirsis, 2012). Reliģiozitātes noteikšanai tika lietota Centralitātes skala Z-15 autors Stefans Hubers (Stefan Huber, 2004). Iegūtie dati ļāva secināt, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp reliģiozitāti un vainas izjūtu.

The aim of the work is to find out the relationship between religiosity, guilt and thinking. The hypothesis is that individuals with high religiosity and religious behavior will have a greater sense of guilt. In total, 121 participants M = 38,05, SD = 11,46. Of these 45 male, age M = 38,31, SD = 10,76 and 76 female, age M = 39,39, SD = 12,19. The work hypothesis is confirmed. They were given surveys, Shame and guilt inventory (KVIA, Ķirsis, 2012), and the Centrality Scale Z-15 by Stefan Huber was used to measure the sense of guilt). ) The resulting data led to the conclusion that there is statistically significant correlation between religiosity and guilt.