Piesaistes stili pacientiem ar depresijas un šizofrēnijas diagnozēm

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt piesaistes stilus pacientiem ar depresijas un šizofrēnijas diagnozēm, noskaidrot vai pastāv saistība starp piesaistes stiliem bērnībā un pieaugušā vecumā pacientiem ar psihiskajiem traucējumiem; vai pastāv atšķirības piesaistes stilos pieaugušā vecumā pacientiem ar depresijas un šizofrēnijas diagnozēm; vai pastāv atšķirības bērnības piesaistes stilos pacientiem ar depresijas un šizofrēnijas diagnozēm un vai pastāv saistība “Attiecību aptaujā” izdalītajiem piesaistes stiliem un “Savstarpējās piesaistes aptaujas” kategorijām pacientiem ar psihiskiem traucējumiem. Papildus darba autore vēlas noskaidrot vai pastāv atšķirības depresijas un šizofrēnijas pacientiem “Savstarpējas piesaistes aptaujas” kategorijās, kuru piesaistes stilu biežāk izvēlas indivīdi ar psihiskiem traucējumiem, kuriem šobrīd nav piesaistes persona un, kuras diagnozes pacienti biežāk uzrāda, ka tiem šobrīd nav piesaistes personas. Pētījuma izlase sastāv no 25 pacientiem ar depresijas diagnozi un 30 ar pacientiem ar šizofrēnijas diagnozi psihoneiroloģiskajās slimnīcās “Ģintermuiža” un “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”. Pētījuma dalībnieki ir vecumā no 19 – 72 gadiem, 31 (56,4%) pētījuma dalībnieces bija sievietes un 24 (43,6%) vīrieši. Bērnības piesaistes stilu izpētei izmantota “Attiecību aptauja” (Relationship Questionnaire, Bartolomew & Horowitz, 1991), Latvijā adaptējusi I. Bite, 2000. Piesaistes stilu izpētei pieaugušā vecumā “Attiecību aptauja” (Relationship Questionnaire, Bartolomew & Horowitz, 1991), Latvijā adaptējusi I. Bite, 2002. Papildus piesaistes kategoriju noteikšanai izmantota “Savstarpējās piesaistes aptauja” (Reciprocal Attachment questionnaire/RAQ, West, Sheldon & Reifer, 1987), kura izstrādāta darbam ar klīniskām izlasēm, Latvijā adaptējusi B. Martinsone, 2003., un “Savstarpējās piesaistes aptaujas” pielikums tiem, kuriem nav piesaistes personas (If You Do Not Currently Have An Attachment Figure, West & Keller, 1987), Latvijā adaptējusi K. Lūse, 2007. Gan depresijas, gan šizofrēnijas pacienti “Attiecību aptaujā” 80% gadījumu izvēlējās nedrošu piesaistes stilu. Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv saistība starp piesaistes stiliem bērnībā un piesaistes stiliem pieaugušā vecumā pacientiem ar psihiskajiem traucējumiem. Pacienti, kuriem konstatēta šizofrēnija biežāk kā pacienti, kuriem konstatēta depresija norāda, ka tiem šobrīd nav piesaistes personas, un indivīdi ar psihiskiem traucējumiem, kuriem šobrīd nav piesaistes personas “Attiecību aptaujā” visbiežāk izvēlējās izvairīgi bailīgu piesaistes stilu. Rezultāti parādīja, ka pastāv saistība starp “Attiecību aptaujas” un “Savstarpējās piesaistes aptaujas” skalām.

The aim of this research is to explore attachment styles for patients with diagnosis of depression and schizophrenia; determine whether there is an association between attachment styles in childhood and in adulthood for patients with psychiatric disorders; determine whether there are differences in attachment styles in adulthood between patients with diagnoses of depression and schizophrenia; determine whether there are differences in childhood attachment styles between patients with diagnoses of depression and schizophrenia and to ascertain if there are differences between attachment styles classified in the “Relationship Questionnaire” and categories classified in the “Reciprocal Attachment Questionnaire”. In addition, the author wants ascertain if there are differences between patients diagnosed with depression and schizophrenia in the categories of the “Reciprocal Attachment Questionnaire”; which attachment style is more commonly chosen by individuals with psychiatric disorders, who do not currently have an attachment figure and which diagnoses are more frequent among the patients that do not currently have an attachment figure. Study's sample consists of 25 patients diagnosed with depression and 30 patients diagnosed with schizophrenia in psycho-neurological hospitals “Ģintermuiža” and “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” Subjects are between ages 19-72; 31 (56.4%) were female and 24 (43.6%) male. In order to determine attachment styles in adulthood, participants were given “Relationship Questionnaire, Bartholomew & Horowitz, 1991), adapted in Latvia by I. Bite, 2000. In order to determine attachment styles in childhood, participants were given “Relationship Questionnaire, Bartholomew & Horowitz, 1991), adapted in Latvia by I. Bite, 2002. In addition, to ascertain attachment categories, patients received the “Reciprocal Attachment questionnaire/RAQ, West, Sheldon & Reifer, 1987), adapted in Latvia by B. Martinsone, 2003, which has been specifically developed to explore attachment in clinical samples, and the appendix to “Reciprocal Attachment Questionnaire” for those without an attachment figure – “If You do Not Currently Have An Attachment Figure” (West & Keller, 1987), adapted in Latvia by K. Lūse, 2007. Both patients with diagnosis of depression and schizophrenia in 80% of the cases chose an insecure attachment style in the “Relationship Questionnaire”. The results of the study show that there is a relationship between attachment styles in childhood and attachment styles in adulthood for patients with psychiatric disorders. Patients with schizophrenia, more often than patients with depression, indicate that they do not currently have an attachment figure and individuals with psychiatric disorders who currently do not have an attachment figure in the “Relationship Questionnaire”, most commonly chose the fearful-avoidant attachment style. The results showed that there was a relationship between scales in the “Relationship Q