Laika uztveres īpatnības šizofrēnijas pacientiem un depresijas pacientiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija salīdzināt laika uztveri depresijas pacientu, šizofrēnijas pacientu un kontrolgrupā, noskaidrot, vai starp minētajām grupām pastāv laika uztveres atšķirības un kāda veida atšķirības tās ir. Pētījumā piedalījās 90 dalībnieki vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Dalībnieki tika iedalīti trīs respondentu grupās – 28 personas ar diagnosticētu šizofrēniju, no kuriem 17 respondenti bija vīrieši un 14 – sievietes, 31 persona ar diagnosticētu depresiju, no kuriem 5 respondenti bija vīrieši un 26 – sievietes, un 31 nosacīti vesela persona, no kuriem 15 respondenti bija vīrieši un 13 - sievietes. Dalībnieki tika atlasīti pēc pieejamības un brīvprātības principa, pēc iespējas, pielīdzinot grupas pēc dzimumu sadalījuma. Instrumentārijs: laika uztveres mērīšanai tika izmantota procedūra, kuras ietvaros respondentiem tika lūgts izveidot 15, 30 un 60 sekunžu laika nogriežņus, izveidoto nogriežņu garumu fiksējot hronometriskās laika vienībās ar hronometra palīdzību. Iegūtie rezultāti parāda, ka atšķirības laika uztverē starp klīniskām un normas grupu pastāv. Statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv 30 un 60 sekunžu mērījumos starp depresijas un kontrolgrupas mērījumiem. Depresijas pacienti uzrādīja uztvertā laika paātrinājumu, veidojot īsākus laika nogriežņus, salīdzinot ar hronometrisko laiku. Šizofrēnijas pacientu uzrādītais uztvertā laika paātrinājums salīdzinot ar kontrolgrupu, nebija statistiski nozīmīgs.

The goal of the research was to compare the time perception among patients of depression, schizophrenia and control group, to clarify whether there are differences in the time perception among these groups and what kind of differences. 90 participants were participating in the research between the age of 15 to 74. The participants were divided in three respondent groups - 28 individuals with diagnosed schizophrenia, among which 17 respondents were male and 14 female, 31 individuals with diagnosed depression, among which 5 respondents were male and 26 female, and 31 relatively healthy people, among which 15 respondents were male and 13 female. Participants were selected according to principle of their availability and volunteering, choosing equal proportion of genders as much as possible. Set of instruments: in order to measure time perception specific procedure was used where respondents is required to produce 15, 30 and 60 second time intervals, fixing produced time intervals in chronometric units with stopwatch. The results acquired as a result of research show that difference in the time perception among clinical groups and control group exists. Statistically significant differences exist in 30 and 60 second measurements among individuals diagnosed with depression and control group. Depression patients showed acceleration of perceived time, determining shorter time intervals, compared to conventional time in terms of chronometric units. Acceleration of perceived time by individuals diagnosed with schizophrenia was not statistically significant compared to control group.