Ķermeņa tēla uztvere, pašcieņa un motīvi veikt kosmētiskās ķirurģijas procedūras sievietēm

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp ķermeņa tēla uztveri, pašcieņu un kosmētiskās ķirurģijas veikšanas motīviem sievietēm. Pētījumā piedalījās 506 sievietes, vecumā no 14 – 59 gadiem (vidējais vecums – 29,77). Respondentes tika iedalītas 2 grupās – sievietes, kuras ir veikušas kosmētiskās ķirurģijas procedūras (n = 58) un sievietes, kuras tās nav veikušas (n =448). No izlases tika izslēgtas sievietes, kam ir konstatēti psiholoģiski traucējumi. No 58 sievietēm, kuras ir veikušas kosmētisko ķirurģiju, 14 jeb 24,1 % ir diagnosticēti psiholoģiski traucējumi, kā arī kontrolgrupā no 448 sievietēm, 87 jeb 19,4 % speciālists ir uzstādījis diagnozi. Pētījumā respondentu daudzums saruka līdz 405. Veicot korekcijas izlasē, ievākto aptauju dati tika izmantoti no 2 grupām, kur attiecīgi n=44 (kosmētiskās ķirurģijas grupa) un n=361 (kontrolgrupa). Vidējais vecums kosmētiskās ķirurģijas grupā – 33,7 un kontrolgrupā – 28,9. Pētījuma instrumentārijs: Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-esteem scale: RSE, Rosenberg, 1965), ķermeņa tēla novērtējuma aptauja (The Body Image states scale: BISS, Cash T.F., 2002), demogrāfisko datu un papildjautājumu aptauja, kā arī pašizveidota aptauja par kosmētiskās ķirurģijas veikšanas motīviem. Bakalaura darba rezultāti parāda, ka ķermeņa tēla uztveres un pašcieņas rādītāji sievietēm, kuras ir veikušas kosmētisko ķirurģiju, ir augstāki nekā sievietēm, kuras to nav veikušas, arīdzan, ka abi konstrukti ir savstarpēji cieši saistīti - jo augstāki ir pašcieņas rādītāji, jo pozitīvāka ķermeņa tēla uztvere. Iegūtie rezultāti liecina par to, ka pastāv saistības starp pašcieņu, ķermeņa tēla uztveri un kosmētiskās ķirurģijas veikšanas motīviem. Sievietes kosmētisko ķirurģiju izvēlas veikt gan sociālu, gan personisku motīvu dēļ. Atslēgas vārdi: ķermeņa tēla uztvere, pašcieņa, kosmētiskās ķirurģijas veikšana, kosmētiskās ķirurģijas veikšanas daudzums, kosmētiskās ķirurģijas veikšanas motīvi.

The aim of this research was to find out whether there is a statistically significant relationship between body image perception, self-esteem and motives for cosmetic surgery in women. The study involved 506 women, aged 14-59 (average age 29.77). Respondents were divided into 2 groups - women who underwent cosmetic surgery (n = 58) and women who did not (n = 448). Women with a history of psychological impairment were excluded from the sample. Of the 58 women who have undergone cosmetic surgery, 14 or 24.1% have been diagnosed with a psychological disorder, and in the control group of 448 women, 87 or 19.4% the specialist has set a diagnosis. In the study, the number of respondents dropped to 405. For the correction of the sample, the data of the collected surveys were used from 2 groups, where n = 44 (cosmetic surgery group) and n = 361 (control group), respectively. The averge age was 33.7 in the cosmetic surgery group and 28.9 in the control group. Research tools: Rosenberg Self-esteem Scale (RSE, Rosenberg, 1965), Body Image States Scale (BISS, Cash T.F., 2002), demographics and supplementary questionnaire and a self-designed questionnaire on cosmetic surgery motives. The results obtained in the study showed that women who have undergone cosmetic surgery have statistically significantly more positive body image perception as well as higher self-esteem. It was found that the two constructs are closely intertwined – the higher the self-esteem rates, the more positive the perception of body image. The results show that there are statistically significant correlations between self-esteem, body image perception and motives for cosmetic surgery procedures. Women performs cosmetic surgery more frequently due to social and personal motives. Keywords: body image perception, self-esteem, cosmetic surgery, amount of cosmetic surgery, cosmetic surgery motives.