Jauniešu sociāli emocionālās veselības rādītāju saistības ar tiranizēšanas pieredzes rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības un atšķirības starp sociāli emocionālās veselības rādītājiem un tiranizēšanas pieredzes rādītājiem skolā ejošo jauniešu vidū. Pētījumā piedalījās 223 (N=223) 9.-12. klašu skolēni, no kuriem 162 (72,6%) sieviešu dzimtes pārstāves un 61 (27,4%) vīriešu dzimtes pārstāvji, respondenti vecumā no 14-22 gadiem (M=16,98). Aptauju aizpildē piedalījās vairākas Latvijas vidusskolas, 50 (22,4%) devītklasnieki, 57 (25,6%) desmitklasnieki, 23 (10,3 %) vienpadsmitklasnieki un 93 (41,7 %) divpadsmitklasnieki. Visi 223 respondenti pēc aptaujas aizpildes tika sadalīti atbilstošajās apakšgrupās- upuris 25,56% (n1=57), upuris/tiranizētājs 33,63% (n2=75), 5,83% tiranizētāji (n3=13), neiesaistītie 34,98% (n4=78). Tiranizēšanas lomu sadalei tika izmantota vardarbības aptauja “Kā tev klājas skolā” (V.Rumpētere, balstoties uz T.Auroras izstrādāto aptauju par dzīvi skolā („The life in School checklist”, Aurora & Thompson, 1987), bet sociāli emocionālās veselības rādītāju noteikšanai- “Social Emotional Health Survey - Secondary” (SEHS-S) (Furlong, 2014; aprobācija latviešu valodā, Timofējeva 2016; Kņaze, 2017). Atbildot uz pētījumā izvirzītajiem jautājumiem, tika secināts, ka augstāka tiranizēšanas izteiktības pieredze prognozē zemākus SEV (sociāli emocionālā veselība) rādītājus, un otrādāk. Kā arī parādās rezultāti, ka SEV rādītāji statistiski neatšķiras starp upuri, tiranizētāju un upuri/tiranizētāju, taču statistiski nozīmīga atšķirība parādījās starp upuri/tiranizētāju un neiesaistītā lomu, sakot, ka tiranizēšanā neiesaistītajiem ir augstāka sociāli emocionālā veselība nekā upurim/tiranizētājam, kā arī tika secināts, ka izteiktāka upura pieredze prognozē zemākus pārliecības par sevi rādītājus, taču izteiktāka tiranizētāja pieredze neprognozē sliktākus rādītājus SEV apakšskalās.

The study aimed to find out whether there are differences between social-emotional health indicators (Covitality) and indicators of bullying experience among schoolchildren’s walking youth. 223 (N = 223) 9.-12. class students participated in the study, of which 162 (72.6%) are female, and 61 (27.4%) are male, respondents are aged 14-22 years (M = 16.98). Several Latvian secondary schools participated in the completion of the questionnaires, 50 (22.4%) ninth-graders, 57 (25.6%) ten-graders, 23 (10.3%) eleven-graders and 93 (41.7%) twelve-graders. All 223 respondents were divided into the corresponding subgroups after completing the questionnaire - victim 25.56% (n1 = 57), victim/bully 33.63% (n2 = 75), 5.83% bully (n3 = 13), non-involved 34.98 % (n4 = 78). A survey of violence was used to allocate the roles of bullying “How are you doing at school” (V.Rumpētere, T.Auroras developed based on a survey of school life (“The Life in School Checklist” Aurora & Thompson, 1987), but for measuring Covitality indicators- “Social Emotional Health Survey-Secondary” (SEH-S) (Furlong, 2014; approbation in Latvian: Timofejeva 2016; Knaze, 2017). From the responses to the questions raised in the study, it was concluded that a higher experience of bullying predicts lower Covitality (social-emotional health) indicators and vice versa. It was also concluded that statistically, Covitality indicators weren’t different between victim, bully, and victim/bully groups. However, there was a statistical difference between victim/bully and non-involved groups, showing that those non-involved had higher Covitality indicators than those of the victim/bully group. It is concluded that more prominently experienced in the role of victims are predicted to have lower self-confidence indicators. In contrast, those prominently experienced in the role of bullies aren’t predicted to have lower Covitality subscale scores.