Sieviešu gaidas, uztvertā atbalsta un aprūpes kvalitātes pieredze saistībā ar dzemdību aprūpes veidu

Abstract

Maģistra darbs tika veidots, lai noskaidrotu saistības starp pašefektivitāti, afektu un sociālo atbalstu un demogrāfiskiem rādītājiem sievietēm, kurām ir bērni, kā arī atšķirības pašefektivitātē un sociālajā atbalstā starp sievietēm, kuras grūtniecības laikā ir vai nav izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus, un starp sievietēm, kurām ir viens vai divi bērni. Maģistra darba ietvaros tika ievākti dati no 324 respondentēm, kuru vidējais vecums 29 gadi (SD = 4,74, no 18 līdz 46 gadiem). No aptaujātajām respondentēm 81,5% (n = 264) nav izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus grūtniecības laikā, 17,0% (n = 55) ir izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus un 1,5% (n=5) no respondentēm nebija informācijas par šādu pakalpojumu. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem maģistra darba ietvaros tika adaptēta Sociālā atbalsta aptauja (Six-item short from of the Social Support Questionnaire (SSQ6), Sarason, Sarason, Shearin & Pierce, 1987). Tika izmantota starptautiskā pozitīvo un negatīvo afektu skalas īsā versija (International Positive and Negative Affect Scale Short Form (I PANAS SF), Thomson, 2007) kuru Latvijā adaptējusi A. Upmane (Upmane, 2010). Pašefektivitātes izpētei tika izmantota vispārējās pašefektivitates aptauja (General self-Efficacy Scale, Schwarzer & Jerusalem, 1995), aptauju Latvijā ir adaptējusi Buliņa (Buliņa, 2009). Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka sievietes, kuras grūtniecības laikā ir izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus vidējais saņemtais sociālais atbalsts no ģimenes locekļiem ir mazāks (M = 1,71, SD = 1,05) salīdzinot ar sievietēm, kuras neizmantoja līgumvecmātes pakalpojumus (M = 2,12, SD=0,98). Pēc iegūtajiem rezultātiem ir redzams, ka pastāv sakarība, ka sievietēm ar augstākiem ienākumiem būs arī augstāki pašefektivitates rādītāji un zemāks negatīvā afekta rādītājs. Apskatot pētījuma rezultātus var secināt, ka vairāk apmierinātākas ar atbalstu dzemdību laikā ir tās sievietes, kuras laidušas pasaulē savu pirmo bērnu un viņām arī ir plašāks sociālā atbalsta tīkls attiecībā uz ģimenes locekļu skaitu.

The master's thesis was designed to elucidate the relationship between self-efficacy, affective and social support and demographics of women with children, as well as differences in self-efficacy and social support between women who have or have not used a midwife during pregnancy and women who have one or two children. As part of the master's thesis, data was collected from 324 respondents with an average age of 29 years (SD = 4.74, 18 to 46 years). Of the surveyed respondents, 81.5% (n = 264) did not use the services of a contract midwife during pregnancy, 17.0% (n = 55) have used the services of a contract midwife and 1.5% (n = 5) of the respondents did not have information about such a service. A Six-item short of the Social Support Questionnaire (SSQ6), Sarason, Sarason, Shearin & Pierce, 1987, was adapted to answer the questions of the study as part of the Master's work. The International Positive and Negative Affect Scale Short Form (I PANAS SF), Thomson, 2007), adapted by A. Upman (2010), was used. A general self-efficiency survey (General self-Efficacy Scale, Schwarzer & Jerusalem, 1995) was used to study self-efficiency, the survey has been adapted by Bulina (Bulina, 2009) in Latvia. The results of the study show that women who have used the services of a midwife during pregnancy have a lower average social support received from family members (M = 1.71, SD = 1.05) compared to women who did not use the services of a midwife (M = 2, 12, SD = 0.98). The results show that there is a relationship that higher-income women will also have higher self-efficiency rates and a lower negative aptitude rate. Looking at the results of the study, it can be concluded that women who have given birth to their first child are more satisfied with childbirth support and also have a wider social support network in terms of the number of family members.