Ainavas raksturiezīmju novērtējums Viesītes novadā

Abstract

Ainavu raksturiezīmju jeb kvalitāšu apzināšana sniedz informāciju par ainavas ekoloģisko potenciālu, sociālekonomiskajiem un kultūrvēsturiskajiem resursiem, kas nosaka ainavas kvalitāšu vērtēšanas nozīmīgumu lokālā mērogā. Bakalaura darbā “Ainavas raksturiezīmju novērtējums Viesītes novadā” veikta Viesītes novada ainavu telpu kvalitāšu vērtēšana un analīze, izmantojot Zemgales reģionālās ainavas un zaļās infrastruktūras plānā reģionālajam mērogam izstrādāto daļēji kvantitatīvo metodiku. Ainavu kvalitāšu indikatoru novērtēšanai izmantotas kamerālās metodes un veikti lauka apsekojumi. Bakalaura darba ietvaros konstatēts, ka reģionālam mērogam izstrādātā daļēji kvantitatīvā metodika piemērojama lokāla mēroga ainavu telpu analīzei, modificējot datu avotus un indikatorus atbilstoši pētāmajam mērogam. Kopumā kvalitāšu analīzē augstākie rādītāji konstatēti Saukas mozaīkveida ainavu telpā, ko galvenokārt nosaka Saukas dabas parka izveide ainavu telpā. Viszemākais kvalitāšu kopējais vērtējums konstatēts Jaunzemju mežaines ainavu telpā, kas skaidrojams ar dominējošo zemes seguma veidu, zemo apdzīvojuma līmeni un ceļu infrastruktūras tīkla attīstības trūkumu.

The identification of landscape-forming components also known as landscape qualities provides information on the ecological potential of the landscape, social - economic and cultural-historical resources, which determine the importance of landscape quality assessment on a local scale. In the bachelor's thesis “Landscape character assessment in Viesīte Municipality” analysis of landscape qualities in Viesīte Municipality was performed using the semi-quantitative methodology which was made for the regional scale during development of Zemgale Regional Landscape and Green Infrastructure Plan. For landscape indicator evalution was used cameral methods and field surveys. Within the framework of the bachelor's thesis, it has been established that the semi-quantitative methodology developed for the regional scale is applicable to the analysis of local scale landscapes. Before analizing local landscapes it is necessary to modify the data sources according to the researched scale. The highest quality indicators were found in the Sauka mosaic landscape, which is mainly determined by the creation of the Sauka nature park. The lowest overall evaluation of qualities was found in Jaunzemju forest landscape, which can be explained by the type of land cover, low population level and lack of development of the road infrastructure network.