Virszemes ūdeņu sastāva raksturojums meža meliorācijas sistēmās uz kūdras augsnēm: Kalsnavas piemērs

Abstract

Biogēno elementu palielinātās koncentrācijas ūdensobjektos ir galvenais eitrofikācijas cēlonis. Lielākoties tie ūdensobjektos nonāk no lauksaimniecības zemēm, taču meža teritorijas aizņem ~52 % no Latvijas teritorijas, tādēļ būtiski novērtēt to ietekmi uz virszemes ūdeņu sastāvu. Meža meliorācijas sistēmu (MMS) ierīkošana Latvijas apstākļiem atbilstošajos meža tipos būtiski uzlabo kokaudžu ražību, padarot to par neatņemamu mežsaimniecības sastāvdaļu, taču arī intensificē barības vielu izskalošanos. Potenciālo ietekmes novērtēšanai, bakalaura darbā raksturots ūdens sastāvs sešos ģeogrāfiski atdalītos MMS sateces baseinos uz kūdras augsnēm un saistītajā ūdenstilpē – Vesetas upē, kā arī aprēķinātas biogēno elementu izneses. Pētījuma rezultāti liecina par paaugstinātām slāpekļa un tā savienojumu koncentrācijām MMS grāvjos, kā arī to iznesēm.

Increased concentrations of biogenic elements in water bodies are the main cause of eutrophication. Mainly they are exported to water bodies from agricultural lands, but forest areas occupy ~ 52% of the territory of Latvia, therefore, impact on properties of surface water must be assessed. Forest drainage systems (FDS) in Latvian conditions in the relevant forest site types improve stand productivity, making it an integral part of forestry, but also intensifies nutrient export. To assess the potential impact, the bachelor's thesis describes the water properties in six geographically separated FDS catchments on peat soils and in related water body – Veseta river and export of biogenic elements was calculated. The results of the study indicate increased concentrations of nitrogen and its compounds in FDS ditches, as well as their export.