Meža apsaimniekošanas režīmu ietekme uz meža sukcesijas gaitu Gaujas nacionālā parka teritorijā laika posmā no 2020. līdz 2520. gadam

Abstract

Maģistra darbs veltīts Gaujas nacionālā parka meža sukcesijas procesa izpētei nākamo 500 gadu periodā, ņemot vērā atšķirīgus apsaimniekošanas režīmu scenārijus. Meža sukcesijas modelēšana veikta ar LANDIS II meža simulācijas modeli, kas pirmo reizi Latvijā aprobēts un šī darba ietvaros validēts. Iegūtie simulācijas rezultāti analizēti Fragstats modeļos, secinot, ka apses, blīgznas un baltalkšņa sastopamība ainavā ir atkarīga no traucējuma klātesamības, savukārt egle mazina citu sugu izplatību. Pašreiz esošā koku sugu sabiedrība ir seriāla sabiedrība un tā vērtējama kā ekoloģiski nestabila, tā nepārtraukti mainās noteiktās attīstības trajektorijās, tiecoties sasniegt egles monodominantu audzi kā klimaksa sabiedrību. Līdz ar to dabiskošanās process samazina koku sugu daudzveidību, turpretim mežsaimnieciskā darbība palielina koku sugu skaitu un daudzveidību, kas ir seriālo sabiedrību indikators. Secināts, ka tagadnes nosacījumi Gaujas nacionālajā parkā dabas lieguma zonā ir efektīvi, lai veicinātu meža ainavas dabiskošanos, turpretim Gaujas nacionālā parka stingrā režīma zonā tie nav efektīvi, lai nodrošinātu dabiskošanās procesus.

The Master's thesis is dedicated to exploring the forest sukcession process of Gauja National Park over the next 500 years, taking into account different scenarios for management regimes. Forest succession modelling has been performed with a LANDIS II forest simulation model, which has been used for the first time in Latvia and has been validated in the framework of this work. The results of the simulation have been analysed in the Fragstat models, concluding that the occurrence of Populus tremula, Salix caprea and Alnus incana in the landscape depends on the presence of the disturbance, while the Picea abies reduces the prevalence of other species. The current community of tree species is a serial community and is considered to be ecological unstable, and it is constantly changing in certain developmental pathways to reach the growth of monodominants as a society of climax. Consequently, the naturalness reduces the diversity of tree species, whereas forestry activity increases the number and diversity of tree species, which is an indicator of serial community stage. It is concluded that the present conditions in the nature protection zone of the Gauja National Park are effective in promoting the naturalness of the forest landscape, whereas in the strict regime zone of the Gauja National Park they are not effective in ensuring the naturalness.