Kosmosa resursu komerciālo ieguvi regulējošo nacionālo tiesību aktu atbilstība starptautiskajām kosmosa tiesībām

Abstract

Bakalaura darbā tiek vērtēts, vai Amerikas Savienoto Valstu, Luksemburgas un Apvienoto Arābu Emirātu nacionālais tiesiskais regulējums, kas nosaka, ka kosmosa resursi ir iegūstami privātīpašumā un legalizē kosmosa resursu ieguvi komerciāliem mērķiem, atbilst starptautiskajām kosmosa tiesībām. Darba ietvaros tiek analizēts 1967. gada Līguma par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā un 1979. gada Līguma par valstu darbību uz Mēness un citiem debess ķermeņiem tvērums attiecībā uz kosmosa izmantošanu, kā arī valstu turpmāka prakse pēc līgumu spēkā stāšanās, valstu nacionālās kosmosa tiesības, politika un publiski paziņojumi ar mērķi konstatēt, vai starptautiskajās kosmosa tiesībās pastāv kosmosa resursu ieguves un kosmosa komerciālas izmantošanas aizliegums. Pētījumā tiek vērtēta valstu izpratne par kosmosa tiesību saturu attiecībā uz kosmosa izmantošanas brīvību.

The bachelor thesis reviews whether the national legislation of the United States of America, Luxembourg and the United Arab Emirates, which legalizes commercial outer space mining and guaranties ownership over outer space resources for a natural person or a non-governmental entity, is compliable with international space law. Within the thesis the author analyses the scope of the 1967 Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies and the 1979 Agreement Governing the Activities of States on the Moon and Other Celestial Bodies regarding space mining, as well as the subsequent practice of member states, national legislation, policy and public announcements of other countries to determine whether international space law contains prohibition to mine outer space for commercial purposes. Furthermore, the author studies states’ comprehension of freedom to use outer space.