Show simple item record

dc.contributor.advisorLejnieks, Māris
dc.contributor.authorBensone, Beatrise
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
dc.date.accessioned2020-06-30T01:11:40Z
dc.date.available2020-06-30T01:11:40Z
dc.date.issued2020
dc.identifier.other75124
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/51166
dc.description.abstract21.gadsimtā viena no nenoliedzami būtiskākajām starptautiskās sabiedrības problēmām ir saistīta ar vides resursu pārvaldību, ilgtspējību un saglabāšanu. Ņemot vērā aizvien pieaugošos nozvejas apjomus jūrās un okeānos, kā arī faktu, ka 90% pasaules ekspluatējamo zivju resursu atrodas ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņos, piekrastes valstis un starptautiskās organizācijas ir ieinteresētas nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā. Kā viens no tiesību instrumentiem, ar kura palīdzību piekrastes valstis cenšas pasargāt savus ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņus, jau vairākus desmitus gadu ir kuģu atbilstības klauzulas, kas kuģu karoga valstīm uzliek līgumisku pienākumu kontrolēt tās reģistrā esošo zvejniecības kuģu darbības atbilstību likumiem, kas jāievēro piekrastes valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. 2015.gadā Starptautiskais jūras tiesību tribunāls konsultatīvajā viedoklī Request for an Advisory Opinion Submitted by the Sub-Regional Fisheries Commission nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai karoga valsts pienākums nodrošināt kuģu darbības atbilstību ir uzskatāms par starptautisko paražu tiesību. Tāpēc darbā tiek analizēta šī pienākuma ģenēze no divpusējiem zvejniecības līgumiem un attiecīgā starptautiskā regulējuma, kas ļautu spriest par tā iespējamu paražas statusu. Atslēgvārdi: starptautiskā paražas tiesība, UNCLOS, zvejniecība, karoga valsts, ekskluzīvā ekonomiskā zona, kuģu atbilstības klauzula
dc.description.abstractOne of the most significant challenges facing the international community in the 21st century is the management, sustainability, and conservation of environmental resources. Coastal states and international organizations have a steady interest in combating illegal, unreported and unregulated (IUU) fishing, given the growing catches in the seas and oceans and the fact that 90% of the world's exploited fish stocks are located in the waters of the exclusive economic zones. For decades, one of the legal instruments by which coastal states seek to protect the waters of their exclusive economic zones has been vessel compliance clauses, which create an obligation for the flag states to monitor the compliance of fishing vessels on their registry with the laws of the coastal state's exclusive economic zone. In 2015, the International Tribunal for the Law of the Sea, in its advisory opinion Request for an Advisory Opinion Submitted by the Sub-Regional Fisheries Commission did not provide a definitive answer to the question of whether the flag state's obligation to ensure vessel compliance is to be considered customary international law. Therefore, the paper analyzes the genesis of this obligation from bilateral fisheries agreements and the relevant international regulation, which would allow to judge its possible customary status. Keywords: customary international law, UNCLOS, fisheries, flag state, exclusive economic zone, vessel compliance clause
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectJuridiskā zinātne
dc.subjectstarptautiskā paražas tiesība
dc.subjectUNCLOS
dc.subjectzvejniecība
dc.subjectkaroga valsts
dc.subjectekskluzīvā ekonomiskā zona
dc.titleNo kuģu atbilstības klauzulām divpusējos zvejniecības līgumos izrietošie pienākumi kā starptautiskā paražu tiesība
dc.title.alternativeObligations under Vessel Compliance Clauses in Bilateral Fishing Treaties as international customary law ". Obligations under Vessel Compliance Clauses in Bilateral Fishing Treaties as international customary law ".
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record