Personas tiesību uz privāto dzīvi aizsardzība un viņa personas informācijas konfidencialitāte kā bioētikas princips

Abstract

Personas informācijas konfidencialitāte ietilpst tiesībās uz privāto dzīvi. Biometriskie dati ir sensitīvie dati, un jābūt attiecīgam regulējumam, kas pasargātu indivīdu no iespējamās patvaļas no valsts puses, glabājot un izmantojot šādus datus. Biometrisko datu aizsardzība ietilpst bioētikas konceptā. Bakalaura darbā tiek apskatīts bioētikas jēdziens kopsakarā ar tehnoloģiju attīstību un privātuma saglabāšanu, personas tiesības uz privāto dzīvi nacionālais un starptautiskais normatīvais regulējums, un šīs tiesības aizsardzības mehānismi. Darbā tiek aplūkota nacionālā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse saistībā ar pirkstu nospiedumu, bioloģiskā materiāla un DNS iegūšanu, apstrādi un glabāšanu, orgānu un audu izņemšanu. Tiesu prakses apkopošanas rezultātā autore izvirza tēzes par tiesībām uz privāto dzīvi un bioētikas mijiedarbību.

The confidentiality of personal information falls within the scope of the right to privacy. Biometric data is sensitive data and must be appropriately regulated in order to protect an individual from possible arbitrariness on the part of the state when storing and using such data. The protection of biometric data is part of the concept of bioethics. In this bachelor’s thesis bioethics in connection with the development of technology and the preservation of privacy is being analyzed, as well as the national and international regulatory framework of the rights of individuals to privacy and the mechanism of protection of this right. An analysis of national and European Court’s of Human Rights case law is being provided in relation to the obtaining, processing and storage of fingerprints, biological material and DNA, and extraction of organs and tissues. As a result of summarizing the case law, author puts forward theses on the interrelation between a right to privacy and bioethics.