Brīvības atņemšana

Abstract

Lai nodrošinātu ikviena sabiedrības locekļa tiesību ievērošanu, ir jāpiemēro samērīgs sods. Viens no bargākajiem soda veidiem ir brīvības atņemšana. Darba mērķis ir izprast brīvības atņemšanas kā soda veida jēdzienu, veidus, mērķi, vietu un nozīmi pašlaik spēkā esošajā regulējumā. Darbā sniegts ieskats par brīvības atņemšanas kā soda piemērošanu vēsturisko attīstību Latvijā, tā piemērošanas būtiskākajiem apsvērumiem un noteikumiem, apzināts tā jēdziens un veidi. Apkopota ārvalstu pieredze un to nacionālie normatīvie akti brīvības atņemšanas soda noteikšanā. Brīvības atņemšana ir vienīgais līdzeklis kā kvalitatīvi norobežot personas, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu no sabiedrības. Taču tas ir sociāli degradējošs un valstij finansiāli dārgs sods. Turklāt, dažreiz tas tiek piemērots kļūdaini, nepamatoti, nesamērīgi.

In order to ensure that the rights of every member of society are respected, the perpetrator must be punished accordingly. One of the most severe punishments is imprisonment. The aim of the work is to objectively assess deprivation of liberty as a type of punishment, its concept, types, importance and meaning in the current regulation. The work identifies issues concerning the historical development of deprivation of liberty as a punishment in Latvia, the most important considerations and rules of its application, including its concept and types. Foreign experience and their national regulatory enactments in imprisonment as a punishment for committing criminal offenses were summarized. Deprivation of liberty is the only qualitative tool of insulating the person committing the crime. However, it is socially degrading and expensive punishment for the government. Moreover, it is sometimes applied inaccurately, unjustifyingly, disproportionately