Slepkavības norobežošana no tīšiem smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā aiz neuzmanības iestājas cietušā nāve

Abstract

Slepkavība un smagi miesas bojājumi, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijuši par iemeslu cietuša nāvei – ļoti līdzīgas kvalifikācijas, būtībā, pat identiskas, tomēr ar nelielu atšķirību, kas mūsdienās joprojām tiek piemirsta. Darbā tiek noskaidrots, ka joprojām tiesas pilnvērtīgi neanalizē noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi un neņem vērā Augstākās tiesas sniegtās abu kvalifikāciju nošķiršanas vadlīnijas. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā atšķiras slepkavības un smagu miesas bojājumu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijuši par iemeslu cietušā nāvei noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā nošķiršana izpaudās Latvijas vēsturē un kā dažādās ārvalstīs. Darba uzdevums ir analizēt dažādus avotus, it īpaši, tiesu nolēmumus. Salīdzināt kā tiesību aktos noteiktais izpaužas tiesu praksē, aplūkot nošķiršanas problēmjautājumus.

Murder and intentional infliction of bodily injury which, as a result of negligence of the offender, has caused the victim's death – very similar qualifications, technically even identical, all thought there is a small difference, that is still being forgotten till this day. This Bachelor thesis concludes that the courts still do not fully analyse the subjective side of the criminal offences and do not take into account the guidelines of the Supreme Court for the separation of the two qualifications. The purpose of this Bachelor thesis is to find out how the composition of the criminal offense of murder and intentional infliction of bodily injury which, as a result of negligence of the offender, has caused the victim's death, is separated, as well as how the separation was manifested in the history of Latvia and how is it manifested in other countries. The task of this Bachelor thesis is to analyse different sources, especially court rulings. To compare how the provisions of the law are expressed in court practice and inspect the two criminal offences separation problems.