Privātautonomijas konstitucionālā nozīme

Abstract

Vai valsts vienmēr zina labāk, kas cilvēkam ir vai nav jādara? Autors uzskata, ka atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša. Bakalaura darbā ir pētīts, kā šāds uzskats ietekmē cilvēka un sabiedrības tiesisko attiecību raksturu. Darbā tiek apstrīdēts iesakņojušais uzskats, ka privāttiesības ir municipālo (nacionālo) tiesību regulējuma priekšmets. Darba ievaddaļā autors sniedz ieskatu tiesību kā uztveres priekšmeta būtībā, savukārt nākamajās divās analizē privāttiesību avotu un privātautonmijas konstitucionālo dabu. Darba pēdējā nodaļā autors piedāvā iespējamu efektīvu privātautonomijas aizsardzības mehānismu.

the state always cognizant of what an individual ought to do or ought not to do? The author believes this question must be answered in the negative. This bachelor thesis reflects the impact of such a belief upon the nature of legal relations between an individual and the society. This work challenges the entrenched belief that private law is a subject-matter of municipal (national) law. In the introductory chapter of the work, the author provides an insight into the essence of law as an object of cognition, while in the next two chapters consist of analysis of source of private law and the constitutional nature of private autonomy. In the last chapter author offers a possible mechanisms of remedy to effectively protect private autonomy.