Krūšu rajonā novietoto sensoru pielietojums slimnīcā iegūto izgulējumu novēršanas pasākumos

Abstract

Darba aktualitāte: Izgulējumi ir viena no visizplatītākajām slimnīcā iegūtām slimībām, kas var novest līdz dzīves pasliktināšanai un pat nāvei. Profilaktiskie pasākumi var samazināt izgulējumu biežumu veidošanos. Darba mērķis: Izvērtēt valkājamo sensoru nozīmi slimnieka pozas vērtēšanā 24 stundu laika periodā pētot pacienta pagriešanās laiku un apjomu. Materiāli un metodes: Prospektīvājā pētijumā tika pētīti RAKUS Stacionāra ”Biķernieki” iegūti dati no 15 valkājamiem Movesense sensoriem, kas tika novietoti uz pacienta krūšu kaula laika posmā no 10.02.20 līdz 12.03.20, pēc kā tika ieviesta ārkārtējā situācija un visi klīniskie pētījumi tika apstādināti. Sensors tika novietots uz krūšu kaula uz 24 stundām, no 10:00 līdz nākošās dienas 10:00. Datu apstrādei tika pielietota SPSS programmatūra. Rezultāti: Pacienti 192 stundu laikā veica 162 pozīcijas maiņas. Laika grupā no 10:00 līdz 22:00 tika novērota biežāka pozīcijas maiņa 99 reizes, jeb 12,375 reizes/pacients (95% CI [11.21, 12.79]) salīdzinot ar 63, jeb 7,875 reizes/pacients, 95% CI [7.27989, 8.47011], laika grupā no 22:00 līdz 10:00. Pacienti, kuri nav riska grupā uz izgulējumu veidošanos 144 stundu laikā mainīja pozīciju vidēji 23,2 reizes/diennaktī. Savukārt, pacientiem, kuri bija riska grupā uz izgulējumu veidošanos pozīcijas maiņa notika retāk, 48 stundu laikā vidēji 11,5 reizes/diennaktī. Vidējais aprēķinātais pagriešanās laiks miegā pacientiem ar Bradena skalu virs 18 ir 92.3 minūtes, 95% CI [84.4, 100]. Salīdzinot datus no valkājamiem sensoriem un slimnieka pozicionēšanas kartēm tika novērota to daļēja nesakrišanu, papildus tam vienam no pacientiem tika novērota nepietiekams grozīšanas apjoms. Izvērtējot laika intervālu starp pagriezieniem, no 22 repozīcijām 14 pozīcijas maiņas notika ar intervālu lielāku par 2 stundām. Šim laika intervālam vidējā pozīcijas maiņa ir 143 minūtes, 95% CI [131, 155], savukārt laika intervālam līdz 2 stundām vidējā pozīcijas maiņa ir 103 minūtes, 95% CI [90.5, 116]. Secinājumi: Movesense sensors un programmatūra var tikt izmantoti slimnieku reālā laika pozīcijas vērtēšanai klīniskajā praksē. Slimnieka fizioloģiskās pozas maiņas biežums un grozīšanas biežums ir augstāks laika intervālā no 10:00 līdz 22:00. Fizioloģiska pozas maiņa miegā ir retāka nekā nomodā. Slimnieku grozīšana notiek retāk nekā slimnieks pats maina pozu. Pozicionēšanas laiks, kas iegūti no sensoru datiem nesakrīt ar ierakstiem pozicionēšanas kartēs, ka arī slimnieku grozīšana netika veikta plkst. 12:00 un 04:00 un laika intervāls starp pozicionēšanu bieži pārsniedza 120 minūtes.

Background: Bedsores is one of the most common hospital-acquired illnesses that can lead to life impairment and even death. Preventive measures can reduce the incidence of bedsores. Aim: Estimate the role of wearable sensors in the evaluation of the patient's posture over a period of 24 hours by studying the time and extent of the patient's turn. Materials and methods: In the prospective study at the Riga East Clinical University Hospital Clinical Centre ” Biķernieki” 15 wearable Monsense sensor data was examinated. The sensors was placed on the patient's sternum between the date 10.02.20 and 12.03.20, after which an emergency was imposed and all clinical trials were stopped. The sensor was placed on the sternum for 24 hours, from 10:00 to 10:00 the next day. In data processing SPSS software was used. Results: Patients made 162 position changes in 192 hours. In the time group from 10:00 to 22:00, a more frequent change of position was observed 99 times or 12.375 times / patient (95% CI [11.21, 12.79]) compared to 63 or 7.875 times / patient, 95% CI [7.27989, 8.47011 ], in the time group from 22:00 to 10:00. Patients who were not at risk for bedsores changed position on average 23.2 times / day over 144 hours. In contrast, patients who were at risk for bedsores changed their position less frequently, on average 11.5 times / day in 48 hours. The mean estimated time for position change during sleep in patients with a Braden scale above 18 is 92.3 minutes, 95% CI [84.4, 100]. Comparing the data from wearable sensors and patient positioning maps, a partial mismatch was observed, in addition one of the patients had an insufficient amount of repositions. Evaluating the time interval between turns, out of 22 repositions, 14 position changes took place with an interval of more than 2 hours. For this time interval, the mean position change is 143 minutes, 95% CI [131, 155], while for the time interval up to 2 hours, the mean position change is 103 minutes, 95% CI [90.5, 116]. Conclusions: Movesense sensors and software can be used to assess patients real-time position in clinical practice. The frequency of patient reposition and change of the patient's physiological posture is higher in the time interval from 10:00 to 22:00. Physiological changes of posture during sleep are less frequent than when awake. Patients repositions amount is lesser than the amount when patient changes the posture independent. The positioning time obtained from the sensor data does not coincide with the entries in the positioning maps, nor was the patient patient position changed at. 12:00 and 04:00 and the time interval between patient positioning often exceeded 120 minutes.