Karpālā kanāla sindroms, hroniska sinovīta un karpālās saites fibrozes nozīme

Abstract

Ievads. Karpālā kanāla sindroms ir viena no biežāk sastopamajām kompresijas neiropātijām, kura simptomiem raksturīga progresēšana, un neārstēts tas var novest pie darba spēju zuduma sāpju un jušanas traucējumu plaukstā dēļ. Ir pieejamas vairākas terapijas taktikas, kuru efektivitāti ietekmē iekaisuma procesa lokalizācija un raksturs. Pētījuma mērķis. Izšķirt un izvērtēt attiecību starp gadījumiem, kuros karpālā kanāla šķērsizmēru samazina sinoviālo apvalku sabiezējums un gadījumus, kuros to rada karpālās saites fibroze. Materiāli un metodes. Pētījumā tika iekļauti 57 pacienti, kam plānveida kārtā veikta karpālā kanāla ķirurģiska dekompresija, un operācijas laikā paņemts plaukstas fleksoru tenosinovija paraugs (28 pacienti) un transversālās saites paraugs (59 pacienti). Kontroles grupā iekļauti pieci pacienti, kam rokas traumas dēļ akūtā kārtā bijusi nepieciešama operācija un veicot operāciju ir bijusi iespējama piekļuve transversālajai saitei un/vai sinovijam. Iegūtie audu paraugi nosūtīti patohistoloģiskai izmeklēšanai. Pētījuma dati tika apkopoti, izmatojot Microsoft Excel 2017, un apstrādāti, izmantojot IBM SPSS Statistics 25.0 versiju. Rezultāti. Karpālā kanāla sindroma gadījumā transversālājā saitē no 59 paraugiem 44 gadījumos saitē iekaisuma pazīmes neatrod, 24 atrod saites fibrozi, 10 – hialinizāciju, 8 – tūsku, 6 – kolagēna škiedras un 4 – limfocitāru infiltrāciju. Savukārt, tenosinovija audos no 28 paraugiem 13 atrod hroniska sinovīta ainu, 10 – sinovija tūsku, 6 – sinovija fibrozi, 4 – sinovīta ainu, 2 – mazaktīvu sinovītu un 2 paraugos patoloģiju neatrod. Kontroles grupā tenosinovija 7 paraugos: 3 gadījumos patoloģiju neatrod, 3 – atrod hronisku sinovītu, 3 – sinovija fibrozi, pa vienam paraugam ar mazaktīvu sinovītu, sinovītu un sinovija tūsku, bet 6 saites paraugos: 5 gadījumos atrod saiti bez iekausuma, 5 – saites fibrozi un 1 – limfocitāru infiltrāciju. Statistiski ticamas atšķirības starp gadījumu un kontroles grupu audu paraugu rezultātiem neatrod. Izmantojot Chi-square testu – sinovija tūska korelē ar transversālo saiti bez iekaisuma pazīmēm (p < 0,05). Secinājumi. Karpālā kanāla sindroma ķirurģisku ārstēšanu sievietes izvēlējušās 2,0 reizes biežāk nekā vīrieši. Karpālā kanāla sindroma pacientu vidējais vecums bija 61,3 (SD = 12,3) gadi. Tenosinovija audu paraugos gadījumu grupā visbiežākā atradne bija hronisks sinovīts, nedaudz mazāk atrada sinovija tūsku un fibrozi. Gadījumu grupā vairumā gadījumu saites audos akūtu iekaisumu nekonstatē, bieži atrod saites fibrozi, retāk hialinizāciju un tūsku. Sinovija tūskas atradne sastopama biežāk gadījumos, kad karpālā saite ir bez patoloģijas.

Introduction. Carpal tunnel syndrome is one of the most common compression neuropathies, with a tendecy to progress and, if left untreated can lead to reduction of working abilities because of pain and loss of sensation in the affected palm. Various treatment methods have been developed and their efficiacy is dependent on the pathological processes in the carpal tunnel. Aim of the study. To differentiate and evaluate the ratio of carpal tunnel narrowing caused by thickening of the flexor tenosynovium and the cases caused by carpal ligament fibrosis. Methods and materials. Reasearch case group included 57 patients who were admitted for scheduled surgical carpal tunnel decompression surgery and during the surgery a tissue sample was obtained from the palmar flexor thenosynovium (28 samples) and the carpal ligament (59 samples). Control group was composed of five patients undergoing urgent surgeries for trauma control in cases where the operating field included the structures of this study. The obtained samples were then sent for a pathohistological evaluation. The acquired data were then gathered using Microsoft Excel 2017 and analyzed using IBM SPSS Statistics version 25.0. Results. In cases of carpal tunnel syndrome in the 59 tranversal ligament tissue samples: 44 showed no cases of acute inflammtion, 24 – presented with fibrosis of the ligament, 10 – hyalinisation, 8 – oedema, 6 – collagen fibres and 4 – lymphocytic infiltration. In the 28 tenosynovium tissue samples from the case group 13 presented with signs of chronic synovitis, 13 – synovial oedema, 6 – fibrosis, 4 – signs of synovitis, 2 – inactive synovitis and 2 showed no signs of pathology. In the seven samples of tenosynovium from the control group – 3 did no indicate pathology, 3 – presented chronic synovitis and 3 – fibrosis, also 1 – inactive synovitis, synovitis and oedema, but the 6 samples of ligament presented with no signs of acute inflamation (5 cases), fibrosis (5 cases) and lymphocytic infiltration (1 case). Statistically significant difference was not found when comparing the findings of the carpal ligamnet and tenosynosium. Chi-square test revealed a correlation amid oedema of synovium and carpal ligamnet showing no signs of acute infalammation (p < 0,05). Conclusions. Women chose surgical method for carpal tunnel syndrome two times more often. The average age in case group was 61,3 (SD = 12,3) years. The most common findings in case group tenosynovium tissue were chronic synovitis, also oedema and fibrosis of the synovium was common. In case group in most of the cases no signs of inflammation were found, but the most common pathologic findings were ligament fibrosis, hyalinisation and oedema. Synovial oedema is more common in cases where carpal ligament is without pathology.