Viltus ziņu apkarošanas risinājumi Baltijas valstīs

Abstract

Darba tēma ir viltus ziņu apkarošanas risinājumi Baltijas valstīs. Darba mērķis ir noskaidrot, kā Baltijas valstīs risina jautājumus, lai ierobežotu manipulāciju ar komunikāciju infrastruktūru, radot, izplatot un pastiprinot viltus ziņas.Darba teorētiskajā daļā tiek izpētītas un aprakstītas teorētiskās nostādnes par viltus ziņām, definējumu dažādību, interneta vides izmaiņām un apskatīti viltus ziņu veidi. Darba empīriskajā daļā- izpētīti un aprakstīti valsts kā aktiera izmantotie instrumenti viltus ziņu apkarošanai- normatīvie akti, u.c. risinājumi; analizēti dažādu ekspertu viedokļi par iespējamiem viltus ziņu risinājumiem, analizēti sociālo tīklu viltus ziņu apkarošanas rīki; izpētīti ES un citu valstu piemēri cīņa ar viltus ziņām; izpētīta Baltijas valstu normatīvo aktu bāze saistībā ar atbildību par viltus ziņu izplatīšanu.Pētījumā izmantotas kvalitatīvās pētīšanas metodes- gadījuma analīze parādību vai sociālo vienību izpēte tās dabiskajā vidē un parādības vai vienības detalizēta apraksta izstrāde un analīze un kvantitatīvās metodes- kā statistiskās un skaitļu vākšanas un analīzes metodes, kur var iegūt datus no lieliem informācijas avotiem un noskaidrot svarīgākās tendences sabiedrībā. Izmantotas aprakstošās un induktīvās statistikas, un secinošās statistikas metodes. Darbā secināts, ka saglabāt līdzsvaru starp cīņu ar viltus ziņām, lai uzturētu demokrātiskos procesus un atteikšanās no autokrātiskas iesaistīšanās, ierobežojot vārda brīvību, ir ļoti nopietns izaicinājums, ar ko saskarsies Baltijas valstu valdības turpmākajos gados. Lai gan Baltijas valstis uzsākušas zināmu darbu pie viltus ziņu apkarošanas, katra no tām atrodas citā līmenī šajā jomā un izmanto atšķirīgas metodes, kas nav savstarpēji saistītas. Tādējādi valsts līmenī nav kompleksa viltus ziņu risinājuma ne Latvijā, ne Lietuvā, ne Igaunijā. Baltijas valstis izmanto atšķirīgas metodes cīņai ar viltus ziņām, praktiski nereglamentējot ar normatīvajiem aktiem, bet cīnoties ar dažādām sabiedrības iniciētām alternatīvām metodēm, kas nav savstarpēji saistītas. Jāsecina, ka Baltijas valstis savstarpēji neizmanto kaimiņvalstu sasniegumus un nepārņem labāko pieredzi.Atslēgvārdi-fake news, viltus ziņas, dezinformācija, sociālie mediji, normatīvie akti, atpazīšana, risinājumi.

The topic of the paper is solutions for fighting fake news in the Baltic States.The aim of the paper is to clarify how the Baltic States address issues in order to limit the manipulation of the communication infrastructure by creating, disseminating and enhancing fake messages.In the theoretical part of the paper, theoretical approaches to fake news, variety of definitions, changes in the Internet environment and types of fake news are studied and described.In the empirical part of the work - researched and described are the tools used by the state as an actor to fight false information - regulatory enactments, etc. solutions; analyzed the opinions of various experts on possible solutions to fake messages, analyzed tools for combating false messages on social networks; examples of the EU and other countries fighting fake news have been explored; the legal framework of the Baltic States in relation to liability for the dissemination of false information has been studied.The study uses qualitative research methods - case study, study of phenomena or social units in its natural environment and development and analysis of a detailed description of the phenomenon or unit, and quantitative methods - as statistical and numerical collection and analysis methods, where data can be obtained from large sources and important trends in society. Descriptive, inductive statistics, and inferential statistical methods are used.The paper concludes that maintaining a balance between the fight against fake news in order to maintain democratic processes and abandoning autocratic involvement by restricting freedom of expression is a very serious challenge that the Baltic governments will face in the coming years. Although the Baltic States have begun some work on fighting false information, each of them is at a different level in this area and uses different, unrelated methods. That is why there is no complex solution of fake news at the state level in Latvia, Lithuania or Estonia. The Baltic States use different methods to combat false information, practically not regulating it with regulatory enactments, but fighting with various alternative methods initiated by the society, which are not interconnected.In conclusion, the Baltic States do not use the achievements of the neighboring countries and do not adopt the best experience. Keywords - fake news, misinformation, social media, regulations, recognition, labeling, strategy.