Remigrantu ģimeņu ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem remigrācijas pieredze

Abstract

Bakalaura darba “Remigrantu ģimeņu ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem remigrācijas pieredze” mērķis ir apzināt respondentu ģimeņu remigrācijas motīvus un izprast grūtības, ar ko pārcelšanās un integrācijas procesā saskaras ģimenes ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem. Šīs problemātikas apzināšanas nolūks ir palīdzēt veicināt remigrāciju, atvieglot ģimenes locekļu integrāciju Latvijā un mazināt atkārtotas emigrācijas risku. Kvalitatīvā pētījuma teorijas daļu veido atgriešanās migrācijas teorijas, tiek apskatīti atgriešanās un iekļaušanās veiksmīgumu ietekmējoši faktori un remigrantiem pieejamais rīcībpolitikas atbalsts. Dati iegūti, 2020. gada sākumā veicot daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar 13 remigrantu ģimenēm; analīzē tiek izmantota teoriju vadītā un datos pamatotā pieeja. Rezultāti liecina, ka latvieši, arī ilgu laiku dzīvojot ārzemēs un esot ģimenes attiecībās ar ne-Latvijas izcelsmes ārvalstnieku, ilgojas atgriezties, bet dzīvesbiedri kā ļoti būtisku pārcelšanās motīvu izceļ augsto dzīves kvalitāti Latvijā. Ģimeņu atgriešanās atklājas kā daudz¬dimensionāla motīvu kombinācija, kur neekonomiski motīvi ir saistīti ar ekonomiskiem un strukturāliem motīviem, un remigrācija lielākoties notiek, kad ir augsta iespējamība veiksmīgam rezultātam. Izmantojot A. Portesa un M. Džou teorētisko ietvaru iekļaušanās analīzē, tiek secināts, ka remigranti valsts atbalstu lielākoties vērtē kā nepietiekamu, un ģimeņu iekļaušanās galvenokārt notiek caur koetniskām – Latvijas remigrantu un ārzemnieku – kopienām. Sabiedrības attieksme pret remigrantiem, kuru bērni nerunā vai vāji runā latviski, ir nosodoša; dažkārt tiek novērota nepatika pret ārzemniekiem. Tas atbraukušajiem latviešiem liek saprast, ka viņi ir kļuvuši atšķirīgi no pamatnācijas etniskās pašizpratnes. Liela daļa ģimeņu ir atvērtas arī atkārtotas emigrācijas nodomam, kas ir ļoti cieši saistīts ar integrācijas veiksmīgumu un iespējām. Ģimenes šo atzīmē kā smagu, tomēr vērtīgu, pieredzi un labu, pareizu lēmumu.

The aim of the bachelor's thesis “The experience of return migration of families with foreign spouses” is to identify the motives for migrants returning to their country of origin and the difficulties encountered by the mixed families in the process of resettlement and integration in order to promote the return migration, facilitate the integration of family members in Latvia and reduce the risk of repeated migration. The theory of the research consists of approaches related to return migration, contextual factors needed to be taken into account to determine that a return and integration experience is successful, and policy support available to returnees. Data were gathered in early 2020 in semi-structured in-depth interviews with 13 returnee families; the analysis takes the theory-based and the grounded theory methods. The results show that Latvians despite living abroad for a long time and being married to a foreigner are homesick. The return of families is revealed as a multi-layered combination of motives, where non-economic reasons connect with economic or structural ones, and return is mostly happening when there is a high probability for a successful outcome. There is also a transnationalism pattern when return to the country of origin does not necessarily mean the end of the migration cycle. Using Portes and Zhou’s theoretical framework on modes of incorporation, this study observes that respondents consider the government policy support to be insufficient. The social cohesion of families is mainly through households, coethnic communities of returnees and expats. Public attitudes are mostly condemning returnees whose children don't speak Latvian or speak poorly; sometimes dislike of foreigners is observed. A large part of families are open to repeated migration; it is very closely linked to the social cohesion and opportunities. However, families mark the return as a hard yet valuable experience and a good decision.