Vēlēšanu sistēmas maiņas iespējamā ietekme uz 13 Saeimas vēlēšanu rezultātiem

Abstract

Latvija ir parlamentāra republika, ar spēcīgu likumdevēja varu. Latvijā esošā, proporcionālā vēlēšanu sistēma, tika pārņemta no starpkaru Latvijas Republikas laikiem, un 2018. gadā tika ievēlēta jau 13. Saeima. Laikā pēc neatkarības atgūšanas, proporcionālā vēlēšanu sistēma ir reformēta un uzlabota, bet diskusijas par vēlēšanu sistēmas maiņu aktualizējas pirms katrām vēlēšanām. Ir bijuši vairāki priekšlikumi radikāli mainīt esošo vēlēšanu sistēmu, veicot Satversmes grozījumus. 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti un ilgais laiks, kas bija nepieciešams, lai izveidotu valdību, atkārtoti lika sabiedrībai uzdot jautājumu par vēlēšanu sistēmas maiņu. Darba autors, izmantojot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, modelēja iespējamos rezultātus citās vēlēšanu sistēmās. Darba nosaukums ir: “Vēlēšanu sistēmas maiņas iespējamā ietekme uz 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem”. Autors izvirzīja sekojošu darba izpētes jautājumu: kā mainītos vēlēšanu rezultāti, ja Latvijā tiktu izmantota mažoritārā vai jauktā – paralēlā vēlēšanu sistēma. Autors noteica vairākus darba uzdevumus, lai izpildītu darba mērķi – noskaidrot kā mainās vēlēšanu rezultāti, izmantojot citas vēlēšanu sistēmas. Pētījuma objekts ir Latvijas velēšanu sistēma. Pētījuma priekšmets ir vēlēšanu sistēmas maiņas iespējamā ietekme uz 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Darbā izmantotās pētnieciskās metodes: literatūras un avotu analīze, vēsturiski aprakstošā metode, gadījuma analīze, kvantitatīvā datu analīze. Darbā tika izvirzītas 3 hipotēzes, un divas no tām tika apstiprinātas. Autors secina, ka mainot proporcionālo vēlēšanu sistēmu uz mažoritāro vai jaukto – paralēlo vēlēšanu sistēmu, ievērojami mainītos partiju sadalījums parlamentā, palielinot mandātu skaitu krievvalodīgo vēlētāju pārstāvošajai partijai “Saskaņa” un par populistisku nosauktajai partijai “KPV/LV”. Tāpat tika secināts, ka mažoritārā vēlēšanu sistēma stiprina lielās partijas, un samazina mazo partiju pārstāvniecību parlamentā.

Latvia is a parliamentary republic with strong legislative power. The proportional electoral system in Latvia was adapted from interwar period of the Republic of Latvia. In 2018, the Latvian parliamentary election was held and the 13th Saeima was elected. The proportional electoral system has been reformed since the independence of Latvia was restored, but discussions about changing the electoral system are being initiated before each election. There have been a number of proposals to change the existing electoral system by amending the Constitution. The results of the 13th parliamentary elections and the long period of time of forming the government have repeatedly made the public raise the question of whether or not it is time to change the Latvian electoral system. The author modelled possible results in different electoral systems, by using the results of the 13th Latvian parliamentary elections. The title of the Bachelor's work: “Possible effects of the change of the elections system to the 13th Saeima election results”. The author raised the following question in the Bachelor's work: how would have the results of the parliamentary elections changed if a majority electoral system or mixed-parallel electoral system were used in Latvia? The defined aim is - to find out how the results of the parliamentary elections would have changed by using other electoral systems. The research object is the Latvian electoral system. The research subject is the potential impact on the results of the 13th Saeima elections by change in the electoral system. The research methods used: literature analysis, historical descriptive method, case analysis and quantitative data analysis. There were raised 3 hypotheses and two of them were proven. The author concludes that changing the proportional electoral system to a majority electoral system or mixed-parallel electoral system would significantly change the distribution of the parties in parliament. It would have increased the number of mandates for the party “Saskaņa” representing the Russian-speaking electorate and for “KPV/LV” which is known as the populist party. It was also concluded that the majority electoral system strengthens the large parties and reduces the representation of small parties in the parliament.