Sociālo darbinieku izdegšana: iemesli un risinājumi

Abstract

Maģistra darba “Sociālo darbinieku izdegšana: iemesli un risinājumi” mērķis ir noskaidrot Latvijas republikas pilsētu sociālo darbinieku izdegšanas līmeni, izdegšanas iemeslus un piedāvāt iespējamos risinājumus sociālo darbinieku izdegšanas mazināšanai. Teorētiskajā pamatojumā tiek aplūkots izdegšanas jēdziens un profilakse, Kristīnas Maslačas multidimensionālā izdegšanas teorija, Maslačas izdegšanas instrumentārijs un iepriekš veiktie pētījumi par sociālo darbinieku izdegšanu. Tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Latvijas republikas pilsētu sociālo darbinieku izdegšanas līmeni un viņu attieksmi pret darbu (n=120), kā arī tika veiktas 3 intervijas ar supervizoriem un 1 intervija ar sociālā dienesta vadītāju. Rezultāti liecina, ka Latvijas republikas pilsētu sociālo darbinieku izdegšanas līmenis emocionālā noguruma un personīgo sasniegumu komponentos ir vidējs, bet depersonalizācijas komponentā ir zems. Lai mazinātu sociālo darbinieku izdegšanu, autore ierosina regulēt sociālo darbinieku darba apjomu, vadītājam regulāri nodrošināt atgriezenisko saiti, rūpēties par darbinieku veselību, veidot skaidrus amata aprakstus, nodrošināt vairāk individuālās supervīzijas, mazināt birokrātiju, veidot starpinstitucionālo sadarbību, nodrošināt darba metodiku, izglītot sabiedrību.

The aim of the master's thesis “Burnout of social workers: causes and solutions” is to find out the level of burnout of the social workers of major cities in Latvia, the causes of burnout, and to offer possible solutions to reduce burnout among social workers. The theoretical framework includes the concept and prevention of burnout, multidimensional theory of burnout by Christina Malach, Maslach burnout inventory and the previous research on burnout of social workers. A survey was conducted to find out the burnout level of the social workers from major cities in Latvia and their attitude towards work (n=120), as well there were 3 interviews with supervisors and 1 interview with the head of the social service. Results show that level of burnout of the social workers in major cities of Latvia in the emotional exhaustion and personal achievement component is average, but low in the depersonalization component. In order to reduce the burnout of social workers, the author proposes a regulated workload, regular feedback from the management, taking care of employee’s health, clear job descriptions, more individual supervisions, less bureaucracy, inter-institutional cooperation, providing work methodology, educating society.