Krievijas mediju dezinformācijas gadījumu par Latviju argumentācijas analīze (2016. gada 1. janvāris - 2020. gada 30. aprīlis)

Abstract

Bakalaura darba “Krievijas mediju dezinformācijas gadījumu par Latviju argumentācijas analīze (2016. gada 1. janvāris – 2020. gada 30. aprīlis)” mērķis ir izpētīt “EUvsDisinfo” datubāzē apkopotos Krievijas mediju dezinformācijas gadījumus par Latviju un tajos izmantotās argumentācijas, kā arī to, vai respondenti atšķir patiesu informāciju no dezinformācijas un cik noturīgas pret dezinformāciju ir dažādas respondentu grupas. Pētījuma problēma ir Krievijas mediju dezinformācija, kas vērsta uz auditoriju, lai veidotu priekšstatu par Latviju. Darba teorētiskajā daļā apskatīts termins dezinformācija, Krievijas mediju dezinformācijas, raksturota Latvijas informācijas vide, tās izaicinājumi un problēmas, kā arī apskatīta žurnālistikas loma dezinformācijas izplatības ierobežošanā un argumentācijas teorija. Metodoloģiskajā daļā apskatīta kvantitatīvā kontentanalīze, kvalitatīvā kontentanalīze un anketēšanas metode. Darba empīriskajā daļā ietverta “EUvsDisinfo” dezinformācijas gadījumu un aptaujas rezultātu analīze.

The aim of the bachelor's thesis “Analysis of Argumentation of Russian Media Disinformation Cases About Latvia (1 January 2016 - 30 April 2020)” is to explore the Russian media disinformation cases about Latvia compiled in the “EUvsDisinfo” database and the arguments used in them, as well as whether respondents distinguish true information from disinformation, and how resilient different groups of respondents are to disinformation. The problem of the research is the disinformation of the Russian media, which is aimed at the audience to form a picture of Latvia. The theoretical part deals with the term disinformation, as well as Russian media disinformation, reflects the Latvian information environment, its challenges and problems, along with the role of journalism and data in disinformation and argumentation theory. The methodological part deals with methods of quantitative and qualitative content analysis and questionnaire. The empirical part of the work includes an analysis of “EUvsDisinfo” disinformation cases and survey results.