Fonemātiskās uztveres sekmēšana vecākā pirmsskolas vecuma bērniem ar fonētiski fonemātiskiem traucējumiem izmantojot didaktisko rotaļu un spēles

Abstract

Diplomdarba temats ir “Fonemātiskās uztveres sekmēšana vecākā pirmsskolas vecuma bērniem fonētiski fonemātiskiem traucējumiem izmantojot didaktisko rotaļu un spēli”. Pētījumā izvirzītais mērķis ir teorētiski un praktiski izzināt fonemātiskās uztveres attīstīšanas iespējas, izmantojot didaktiskās rotaļas un spēles vecākā pirmskolas vecuma bērniem ar fonētiski fonemātiskiem traucējumiem. Mērķa sasniegšanai darba autore izvirzīja šādus uzdevumus: 1) Atlasīt, analizēt un izzināt pedagoģisko, psiholoģisko un logopēdisko literatūru problēmas skatījumā. 2) Raksturot didaktisko rotaļu, spēļu koriģējoši attīstošo nozīmi fonemātiskās uztveres pilnveidošanā. 3) Izstrādāt un veikt pētījumu par didaktisko rotaļu un spēļu izmantošanas iespējām fonemātiskās uztveres sekmēšanā bērniem ar fonētiski fonemātiskiem traucējumiem. Darba autore, diplomdarba izstrādē, izmantojusi gan teorētiskās, gan empīriskās pētījuma metodes. Teorētiskajā daļā tiek analizēta un aprakstīta vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstība veselumā, kā arī tiek analizēta un aprakstīta runas un valodas attīstība. Īpaša uzmanība vērsta fonētiski fonemātiskiem traucējumiem, skaņu izrunas daudzveidībai, to izpausmēm un cēloņiem, kā arī, tiek analizētas logopēdijas koriģējoši attīstošās darbības, didaktiskās rotaļas un spēles nozīme korekcijas procesā. Šo analīzi darba autore veica balstoties un pamatojoties uz daudzu izcilu psihologu un pedagogu, piemēram, I. Hadoņonoka un L. Hadoņonoka (2014), G. Svence (1999), V. Golubina (2007), Dz. Meikšāne (1998), I. Miltiņa (2008), S. Tūbele (2019), A. Sorokina (1979) un citu autoru atziņām. Diplomdarba praktiskajā daļā tika veikta skaņu izrunas logopēdiskā koriģējoši attīstošā darbība, darba autore darbojās ar tiem bērniem, kuriem bija jānovērš fonētiski fonemātiskie traucējumi. Tiek izstrādāts un īstenots pedagoģiskais darba plāns, ievērojot bērnu runas traucējumu individuālās īpatnības, tiek atlasīti un izmantoti vingrinājumi, rotaļas un spēles, ievērojot bērnu vajadzības. Darba autore veic analīzi, rezumē pētījumā iegūtos rezultātus un atspoguļo tos. Izvirzītā hipotēze pētījumā apstiprinājās – fonemātiskās uztveres attīstība būs sekmīga, ja bērns ar fonētiski fonemātiskiem traucējumiem aktīvi piedalīsies runas koriģējoši attīstošajā darbībā; koriģējoši attīstošajā darbībā tiks izmantotas atbilstīgi runas traucējumam atlasītas didaktiskās rotaļas un spēles. Darba apjoms – 63 lappuses, 3 tabulas, 12 attēli, 12 pielikumi, 61 izmantotās literatūras un informācijas avoti. Atslēgas vārdi: fonemātiskā uztvere, vecākais pirmsskolas vecums, fonētiski fonemātiskie traucējumi, koriģējoši attīstošā darbība, didaktiskās rotaļas un spēles.

The subject of diploma work is “Improvement of phonemic perception for oldest age preschool children with phonetic phonemic disorders using by didactic plays and games”. The aim of the study is to theoretically and practically explore the possibilities for develpoing phonetic perceptions through didactic plays and games for children of older preschool age with phonetic phinemic disorder. To achieve the aim the author of the work identified the following tasks: 1) To select, analyze and explore pedagogical, psychological and logopic literature in the view of the problem. 2) To describe the importance of remedial development of didactic plays and games in the improvement of phonemic perceptions. 3) To develope and carry out a study on the possibilities for using didactic plays and games in the improvement of fonetic perceptions for children with phonetic phonemic disabilities. The author used both theoretical and empirical study methods in the development of the diploma paper. The theoretical part analyses and describes the development of oldest age preschool children in the whole and analyses and describes the development of speech and language. Special attention is paid to phonetic phonemic interference, the diversity of phonetic sounds, their expression and causes, as well as the analysis of the remedial development of the logician, didactic plays and games and their role in the correction process. This analysis was carried out by the author on the basis of the findings of many prominent psychologists and educators, such as, I. Hadoņonoka and L. Hadoņonoka (2014), G. Svence (1999), V. Golubina (2007), Dz. Meikšāne (1998), I. Miltiņa (2008), S. Tūbele (2019), A. Sorokina (1979) and other authors. In the practical part of the diploma paper the logopic remedial action of phonetic phonemic was carried out and the author worked with children to whom phonetic phonemic disorder had to be prevented. A pedagogical plan is developed and implemented taking into account the individual features of child speech disorder, also exercises, plays and games are selected and used taking into account children’s needs. The author of the diploma work carries out an analysis, summarizes and reflects the results of the study. The proposed hypothesis in the study cofirmed that the development of phonetic perceptions will be successful if a child with a phonetic phonemic disorder is actively involved in the remedial improvment of speech; didactic plays and games selected in response to a speech disorder will be used in the remedial development. Volume of work: 63 pages, 3 tables, 12 pictures, 12 attachments, 61 sources of literature and information used. Key words: phonetic perceptions, the oldest age preschool children, phonetic phonemic disorder, remedial development, didactic plays and games.