Iejūtības pret sevi un emociju regulācijas stratēģiju saistība ar skolotāju profesionālo pašefektivitāti

Abstract

Pašefektivitātes konstrukts psiholoģijas pētījumu pasaulē ir salīdzinoši nesens (Neff, 2003), turklāt pētījumu skaits it īpaši Latvijā par šo tēmu ir neliels. Līdz šim pašefektivitāte ir skatīta saistībā ar, piemēram, darba stāžu, vecumu, darba specifiku, izglītojamo vecumu skolotāju izlasēs un arī ar psiholoģiskajiem faktoriem, piemēram, motivāciju, personības iezīmēm, emociju regulāciju, iejūtību pret sevi un citiem. Bakalaura darba ietvaros fokuss vērsts tieši uz 2 mainīgo saistībām ar pašefektivitāti – iejūtību pret sevi un emociju regulāciju – ar mērķi noskaidrot, kā šie mainīgie saistās ar pašefektivitātes konstruktu, un ja tie saistās – kurš no mainīgajiem labāk izskaidro izjusto pašefektivitāti skolotāju izlasē. Papildu tam pētījuma ietvaros analizēti darba stāža un vecuma rādītāji saistībā ar šiem konsturktiem. Pētījuma izlasi veido Latvijas skolās strādājoši skolotāji (n = 51). Respondenti ir vecumā no 21 līdz 64 gadiem (vidējais vecums = 39,86), no tiem sievietes n = 49 (96,08%) un vīrieši n = 2 (3,92%). Šajā darbā tiek izmantoti trīs instrumenti: Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (Norwegian Teacher Self–Efficacy Scale, Skaalvik & Skaalvik, 2007; adaptācija Latvijā: G. Virse, 2015), Iejūtības pret sevi skala (Self–Compassion Scale, Neff, 2003; sākotnējā adaptācija Latvijā: L. Tamsone, 2015) un Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003; adaptācija Latvijā: E. Vanags un E. Ūdris, 2017). Veikto korelāciju rezultāti norāda, ka Pašefektivitāte kopumā saistāma ar iejūtību pret sevi kopumā un arī ar dimensijām apzinātība un sevis kritizēšana. Emociju regulācijas konstrukts ar pašefektivitāti saistāms tikai pašefektivitātes skolēnu motivēšana dimensijā, kā arī kognitīvā pārvērtēšana saistāma ar skolotāju izjūtu par savām spējām uzturēt disciplīnu klasē. Noskaidrots, ka darba stāžs un vecums statistiski nozīmīgi korelē ar iejūtību pret sevi, tā apakškonstruktu laipnība pret sevi un arī ar tā apakškonstruktu pārņemtība. Darba stāžs saistāms arī ar sadarbību un iejūtības pret sevi dimensiju kopības izjūta. Statistiskā regresija atklāj, ka kopējā emociju regulācija izskaidro 8% no izjustās pašefektivitātes skolēnu motivēšanas dimensijas dispersijas.

The construct self–compassion is relatively new in the science of psychology (Neff, 2003), and the research done specifically in Latvia is rather small. Until now self–compassion has been researched in the context or years of work, age, job characteristics, age of students in samples of teachers and in the context with psychological factors such as emotion regulation, motivation, personality characteristics, self–efficacy and others. The purpose of this study is to examine the relationship between self–efficacy, self–compassion and emotion regulation and to discover how these variables correlate, and if they do – which one ot them is the best predictor of perceived self–efficacy in this sample. The study also examines how age and years of work correlate with the three main variables. The sample consists of 52 actively working teachers in Latvian schools. There are 49 female and 2 male participants, the average age is 39,86 years, ranging from 21 to 64 years old. The study uses three research instruments: Norwegian Teacher Self–Efficacy Scale (Skaalvik & Skaalvik, 2007; adaptated in Latvia: G. Virse, 2015), Self–Compassion Scale (Neff, 2003; adaptated in Latvia: L. Tamsone, 2015) and Emotion Regulation Questionnaire (Gross & John, 2003; adapted in Latvia: E. Vanags and E. Ūdris, 2017). The results indicate that respondents’ perceived self–efficacy relate to self–compassion and it’s sub–stucture mindfulness and with emotion regulation sub–stucture cognitive reappraisal. Statistical regression analysis shows that cognitive reappraisal acounts for 9% of the variation in perceived self–efficacy dimension students motivation.