Ierosinātas neuzticēšanās ietekme uz apstiprināšanas noslieci tiešsaistes informācijas atlasē

Abstract

Darba mērķis bija veikt eksperimentālu pētījumu – tiešsaistes informācijas atlasi, kurā novērot, vai veidojas tendence uz apstiprināšanas noslieci un vai to ietekmē ierosināta neuzticēšanās. Darbā tika izvirzīta hipotēze, ka, neveicot manipulācijas, kas izraisītu neuzticēšanās domāšanas veidu pirms informācijas atlases, tiks novērota apstiprināšanas nosliece un, ka, veicot manipulācijas, kas izraisīs neuzticēšanās domāšanas veidu pirms informācijas atlases, samazināsies apstiprināšanas noslieces efekts, salīdzinot ar kontrolgrupu. Pētījumā piedalījās 466 dalībnieki (360 sievietes, 100 vīrieši) vecumā no 19 līdz 66 gadiem (M=32,69, SD=8,456). Rezultāti norāda, ka nepastāv statistiski nozīmīga mijiedarbība starp ierosinātu neuzticēšanos un apstiprināšanas noslieci, un, balstoties aprēķinos, var secināt, ka izvirzītā hipotēze neapstiprinās.

The aim of the study was to conduct an experiment to examine the possible reduction of confirmation bias by induced distrust. Within this study following hypotheses where tested - without induced distrust before choosing online search results, confirmation bias will be observed and when distrust will be induced, the confirmation bias will be reduced compared to control condition. The study included 466 participants(360 women, 100 men) aged 19 to 66 years (M=32,69, SD=8,456). The results of the study show statistically insignificant interaction between induced distrust and confirmation bias and estimates suggest that the hypothesis is not confirmed.