Afektīvā stāvokļa atpazīšana pieaugušo runā izmantojot balss augstumu un balss intensitāti

Abstract

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp afektīvo stāvokli un balss augstumu; saistību starp afektīvo stāvokli un balss intensitāti; atšķirības starp afektīvo stāvokli un balss augstumu atkarībā no stāstījuma; atšķirības starp afektīvo stāvokli un balss intensitāti atkarībā no stāstījuma; atšķirības afektīvajā stāvoklī pirms un pēc pozitīva un negatīva stāstījuma. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki, 26 (40%) vīrieši un 39 (60%) sievietes, dalībnieki bija vecumā no 19–53 gadiem (M = 30,06; SD = 8,14). Latviešu kā dzimto valodu norādīja 62 (95,38%) pētījuma dalībnieki, krievu kā dzimto valodu norādīja 3 (4,62%) dalībnieki. Visi dalībnieki saprata un runāja latviski. Afektīvā stāvokļa mērīšanai tika izmantotas valences un ierosas skalas, kas atbilst afekta divu dimensiju modelim. Abas ir 9 punktu Likerta skalas, kas atbilst neverbālās attēlu aptaujas metodikas skalām (Bradley, & Lang ,1994; the Self-Assessment Manikin, SAM). Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv vāja korelācija starp balss augstumu negatīvajā stāstījumā un valenci pirms stāstījumiem (rs = 0,23, p = 0,07), tāpat kā starp balss augstumu pozitīvajā stāstījumā un valenci pirms stāstījumiem (rs = 0,18, p = 0,16) Esošajā izlasē nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības balss intensitātes rādītājos atkarībā no stāstījuma (p = 0,48) un arī balss augstuma rādītāji statistiski nozīmīgi neatšķiras atkarībā no stāstījuma (p = 0,84). Rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība valencei starp mērījumiem pirms stāstījumiem, pēc negatīvā stāstījuma un pēc pozitīvā stāstījuma (χ2(2) = 25,48, p = 0,00). Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp ierosas mērījumiem (χ2(2) = 15,14, p = 0,00). Rezultāti uzrāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp ierosas rādītājiem pirms mērījumiem un pēc negatīvā stāstījuma (p = 0,04), kā arī starp ierosas rādītājiem pirms mērījumiem un pēc pozitīvā stāstījuma (p = 0,00). Starp ierosas rādītājiem pēc negatīvā stāstījuma un pēc pozitīvā stāstījuma atšķirība nesasniedza statistiska nozīmīguma robežu (p = 0,07).

The aim of this paper is to determine association between affect and the pitch; association between affect and intensity of the voice; difference between affect and the pitch depending on the narrative; difference between affect and the intensity of the voice depending on the narrative; difference in affect before and after either a positive or a negative narration. The study involved 65 participants, 26 (40%) men and 39 (60%) women, age varying between 19 and 53 (M = 30,06; SD = 8,14). 62 (95.38%) participants indicated Latvian as their native language, 3 (4.62%) participants – Russian. All participants understood and spoke Latvian. In order to measure affect, scales of valence and arousal were used – these scales correspond to the two-dimensional model of affect. Both are 9-point Likert scales corresponding to the non-verbal image survey methodologies (Bradley, & Lang, 1994; the Self-Assessment Manikin, SAM). Results of the study show that there is a weak correlation between the pitch in the negative narrative and valence before narration (rs = 0.23, p = 0.07), just as there is no statistically significant difference between the pitch in the positive narration and the valence before narration (rs = 0.18, p = 0.16). There are no statistically significant differences in the existing sample for the voice intensity depending on the narrative (p = 0.48), also, the pitch indicators do not differ statistically, depending on the narrative (p = 0.84). Results show that there is a statistically significant difference in valence between measurements prior to narration, after a negative narrative and after a positive narrative (χ2(2) = 25,48, p = 0,00). There is a statistically significant difference between arousal measurements (χ2(2) = 15,14, p = 0,00). The results indicate that there is a statistically significant difference between arousal indicators before the measurement and after a negative narration (p = 0,04), as well as between arousal indicators before the measurement and after a positive narration (p = 0,00). Between arousal indicators after a negative narration and after a positive narration, the difference was not statistically significant (p = 0,07).