Nesuicidāls paškaitējums, emociju regulācija un vardarbības pieredze pusaudžiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp nesuicidāla paškaitējuma veidiem un motīviem, emociju regulācijas dimensijām un vardarbības pieredzi. Izlasi veidoja 82 pusaudži vecumā no 14 – 18 gadiem, vidējais vecums – 15,71 gadi, no kuriem 54 bija meitenes (66 %) un 28 bija zēni (34 %). Nesuicidāla paškaitējuma veidi un motīvi tika mērīti ar Paškaitējuma apgalvojumu aptauju (Inventory of statements about self – injury, Klonsky, 2008), emociju regulācijas dimensijas - ar Emociju regulācijas aptauju (Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003) un vardarbības pieredze - ar Bērnības traumas aptauju (Childhood Trauma Questionnaire, Fink, Bernstein, Handelsman, Foote,& Lovejoy, 1995). Rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgām nesuicidālā paškaitējuma veidu un motīvu saistībām ar emociju regulācijas dimensijām un vardarbības piededzi. Nesuicidāla paškaitējuma veidus statistiski nozīmīgi prognozē motīvi mazināt disociāciju, sevi sodīt vai atdalīt no citiem. Šis pētījums norāda uz nesuicidāla paškaitējuma motīvu lomu paškaitējošas uzvedības attīstībā. Atslēgas vārdi: nesuicidāls paškaitējums, emociju regulācija, vardarbības pieredze

The aim of this research was to investigate the relationships between nonsuicidal self-injury methods and motives, emotion regulation dimensions and histoy of abuse. Sample was made of 82 adolescents, aged 14 -18, mean age – 15,71 years. From them 54 were girls (66 %) and 28 were boys (34 %). Nonsuicidal self-injury methods and motives was measured with Inventory of statements about self – injury (Klonsky, 2008), emotion regulation dimensions - with Emotion Regulation Questionnaire (Gross & John, 2003) and history of abuse was measured with Childhood Trauma Questionnaire (Fink, Bernstein, Handelsman, Foote,& Lovejoy, 1995). Results showed statistically significant relationships between nonsuicidal self-injury methods and motives with emotion regulation dimensions and history of abuse. Overall nonsuicidal self-injury methods were statistically significant prognosed by motives - anti-dissociation, self-punishment and interpersonal boundarites. This research underlies importance of nonsuicidal self-injury motives in development of self – injurous behaviour. . Key words: nonsuicidal self-injury, emotion regulation, history of abuse