Personīgajā naratīvā lietoto vārdu kategoriju un indivīda afektīvā stāvokļa sakarības

Abstract

Pētījumā tika apskatīts vārdu kategoriju lietojums personīgā naratīva izteikšanā, raugoties arī uz afekta izmaiņām. Tika izvirzītas divas hipotēzes, ka tiks novērotas lietoto negatīvo emociju vārdu un uz sevi attiecinošo vārdu saistība ar afektu pēc negatīvā naratīva izteikšanas, un ka tiks novērota lietoto pozitīvo emociju vārdu saistība ar afektu pēc pozitīvā naratīva izteikšanas. Papildu tika izvirzīti divi pētījumi par to, vai tiks atklātas atšķirības afektā pēc katra personīgā naratīva izteikšanas, un vai tiks novērotas sakarības starp afekta dimensijām. Pētījumā piedalījās 47 respondenti vecumā no 18-54 gadiem. Tika izmantots kodolafekta mērījums un izmantoto vārdu kategoriju proporcijas procentuāls aprēķins. Izvirzītās hipotēzes neapstiprinājās, tomēr tika iegūti vērtīgi secinājumi par iespējamo konteksta nozīmi afekta izmaiņās.

This research paper focuses on word category use in personal narrative reports, as well as any affective changes. Two hypotheses were proposed, that a correlation will be reported between negative emotion words, self-referencing words and affect after the negative narrative task, and that a correlation will be reported between positive emotions words and affect measurement after the positive narrative task. Additionally, two research questions were put forward - whether significant differences will be reported between affect measurements after each narrative task, and whether correlations will be reported between affect dimensions. A total of 47 participants completed the survey from age 18-54. A core affect measurement was taken in addition to word category proportion measurement estimated in percentages. The proposed hypotheses were not confirmed, although valuable conclusions were gained about the potential significance of context in affect changes.