Pieejamo augšņu datu vērtējums oglekļa dioksīda emisiju aprēķināšanā no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm

Abstract

Oglekļa dioksīda emisijas aprēķināšanai no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Latvijā izmanto padomju laikā (1959 – 1991) veikto augšņu kartēšanas datus. Tie pašreiz ir vienīgie visā valsts teritorijā pieejamie telpiskie dati par lauksaimniecības zemju augsnēm. Papildus informāciju par lauksaimniecības zemju, piemēram, bioloģiski vērtīgu zālāju, augsnēm sniedz arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” projektu ietvaros ievāktie un analizētie augsnes paraugi (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” 2013), kā arī LUCAS Soil datubāzē pieejamie augšņu dati (Orgiazzi et al. 2017). Lai varētu iegūt objektīvu ainu par augšņu datu izmantošanas iespējām CO2 emisijas no LIZ aprēķināšanā, nepieciešams veikt šo datu kvalitātes un telpiskā pārklājuma visaptverošu novērtēšanu. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt Latvijā pieejamo augšņu datu kvalitāti CO2 emisiju aprēķināšanai no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Maģistra darbā ir novērtēta vēsturisko augšņu karšu pārklājuma atbilstība pašreiz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, veikts organisko augšņu platības novērtējums un CO2 emisiju aprēķins pētījuma teritorijas novados, kā arī izvērtēta vēsturisko augšņu karšu izmantošana un augsnes kartēšanas mēroga loma CO2 emisiju aprēķināšanā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pašreiz pieejamie augsnes dati un to interpretācija sniedz ļoti atšķirīgus CO2 emisijas apjomus. Neprecizitātes un būtiskas atšķirības emisiju aprēķinos rada novecojusī augšņu informācija par augsnes apakštipiem, augsnes kartēšanas mērogs, kā arī atšķirības izmantotajos izejas datos par lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām.

Soil mapping data from Soviet era (1959 - 1991) is used for calculating carbon dioxide emissions from agricultural land in Latvia. For now, they are the only spatial data available on agricultural land soils across the country. Additional information on soils of agricultural lands, such as biologically valuable grasslands, is provided by soil samples collected and analyzed within the framework of projects of the Latvian State Forest Research Institute “Silava” (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” 2013), as well as soil data from the LUCAS Soil database (Orgiazzi et al. 2017). A comprehensive assessment of the quality and spatial coverage of soil data is needed to obtain an objective picture of the potential use of soil data to calculate CO2 emissions from agricultural lands. The aim of the Master's thesis is to evaluate the quality of soil data available in Latvia for calculating CO2 emissions from agricultural land. The Master's thesis has assessed the compliance of the coverage of historical soil maps with the currently used agricultural lands, assessment of the area of organic soils and calculation of CO2 emissions in the counties of the study area has been performed, as well as the use of historical soil maps and the role of soil mapping scale in the calculation of CO2 emissions. The results of research shows that the currently available soil data and their interpretation provide different levels of CO2 emissions. Inaccuracies and significant differences in emission calculations are caused by outdated soil information about soil subtypes, the scale of soil mapping, as well as differences in the input data of agricultural land areas.