Augsnes kartēšana paugurainēs vides aizsardzības nolūkos: problēmas un risinājumi

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus augsnes kartēšanai paugurainēs, lai nodrošinātu rīcības augsnes degradācijas ierobežošanai un datu apkopošanu CO2 emisiju aprēķiniem. Veiktais pētījums sniedz plašu informāciju par augšņu izplatību, daudzveidību, to svarīgākajām īpašībām un galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem, kas veicina augšņu nomaiņu paugurainā reljefā. Tas nepieciešams ne tikai, lai novērtētu pašreizējo augsnes stāvokli, bet arī lai savlaicīgi novērstu augsnes degradāciju un plānotu potenciālo zemes izmantošanas veidu nākotnē. Papildus tam informācija nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvu materiālu tuvākajos gados notiekošajam Norvēģijas finanšu instrumentu finansiāli atbalstītam projektam, kura ietvaros ir paredzēts izstrādāt metodiku augsnes kartēšanai. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz to, ka vēsturiskās augšņu kartes nesniedz mūsdienām atbilstošu informāciju, kā arī liela daļa kartēšanā pielietoto metodisko risinājumu rada neatbilstības reālajai situācijai. Šī iemesla dēļ nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus augšņu kartēšanas procesā, pievēršot uzmanību augsnes degradācijas pazīmēm.

The aim of this study is to develop proposals for soil mapping in hilly areas to ensure actions to limit soil degradation and data collection for CO2 emissions calculations. The study provides extensive information on the distribution and diversity of soils, their most important properties and the main influencing factors that promote soil replacement in hilly terrain. This is necessary not only to assess the current state of the soil, but also to prevent soil degradation in a timely manner and to plan for potential future land use. In addition, such information is needed to provide quality material for the upcoming project financially supported by the Norwegian Financial Mechanism. The aim of this project will be to develop a methodology for soil mapping, and it will take place in the coming years. The results obtained in the study indicate that historical soil maps do not provide relevant information today. Moreover, a large part of the methodological solutions used in mapping cause inconsistencies with the real situation. For this reason, significant improvements are needed in the soil mapping process, paying attention specifically to the signs of soil degradation.