Lielmēroga dzīvojamo rajonu pārmaiņu procesi: Iļģuciema piemērs Rīgā

Abstract

Mājokļu deficīta un industrializācijas procesa virzītie modernisma tradīcijas veidotie lielmēroga dzīvojamie rajoni, kas tika būvēti laika posmā no II pasaules kara līdz 1990. gadu sākumam ir nozīmīga daļa no Rīgas apbūves un mājvieta vairāk kā 60% Rīgas iedzīvotāju. Laika gaitā rajoni ir nolietojušies, un pārmaiņas tajos netiek pienācīgi plānotas. Maģistra darbs “Lielmēroga dzīvojamo rajonu pārmaiņu procesi: Iļģuciema piemērs Rīgā” zinātniskā novitāte ir kopš 1990.-tajiem gadiem notikušo pārmaiņu procesu apzināšana un sistematizēšana. Darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus lielmēroga dzīvojamo rajonu problemātikas risināšanai Rīgā, ka galveno metodi izmantojot scenārijs. Darba rezultāti ir lielmēroga dzīvojamos rajonos pēdējos trīsdesmit gados notikušo pārmaiņu procesu sistematizācija un priekšlikumi to plānošanai.

Modernist large-scale housing estates resulted from housing deficit and the process of industrialization and were built in the period from World war II until early 1990s. Today they are home for more than 60% of Riga`s inhabitants. Estates are run-down and their transformation is not planned properly. Master thesis “Processes of change in large scale housing estates: the case of Ilguciems in Riga” scientific novelty is identification and systematization of change processes happening in large-scale housing estates in Riga from the 1990s. The objective of the work is to create recommendations for planning to tackle large scale housing estate issues in Riga. Scenario building is used as the main research method. The outcome is a systematization of large-scale housing estate transformations during the past thirty years and recommendations for their planning.