Īpašības vārdu lietojums sociālo tīklu medijos ar vides jautājumiem saistītajos ierakstos

Abstract

Aizvien vairāk aktualizētā sociālā atbildība un izpratne par vides jautājumiem ne tikai veido globālās izmaiņas sociālo tīklu lietotāju paradumos un uzvedībā, bet arī nosaka īpašu digitālo diskursu. Šis pētījums aplūko īpašības vārdu dažādību cilvēka-vides attiecību diskursā. Tamdēļ šī darba mērķis bija izpētīt īpašības vārdu tipus un to lietojumu ar vides jautājumiem saistītā saturā dažādās sociālo mediju platformās. Pētījums tika veikts, izmantojot kvalitatīvo teorētisko materiālu analīzi, pārraudzītu korpusa iegūšanu, marķēšanu ar datora palīdzību un kvantitatīvu īpašības vārda biežuma analīzi. Pētījumam izvēlētajā tekstu korpusā tika konstatēti 7% īpašības vārdu, kuri pārstāvēja visas 22 apakškategorijas. Visbiežāk minētie īpašības vārdu apakštipi: lietvārda bāzes, vienkāršas uzbūves, nevispārināmas/bināras formas. Lielākajā daļā gadījumu sakarības bija iespējams saskatīt gan organizācijas, gan platformas ietvaros.

Trending social responsibility and awareness of the environmental impact have globally changed the habits and behaviour of social network users, and, consequently, have shaped a digital discourse of its own. This study explores the diversity of adjectives in the discourse of human–environment relations. Thus, the aim of this paper was to explore the types of adjectives and their use in the content of various social media platforms promoting environmental issues. The study was carried out using qualitative literature analysis and supervised mining of corpus, computer-aided tagging and quantitative analysis on token frequency. The research revealed that 7% of the corpus is constituted by adjectives of all 22 subtypes. The most common subtypes found were the noun-based, simply structured, non-gradable/binary ones. In most cases, the patterns were traceable both in the level if a profile and a platform.