Deliktatbildības pāreja no valsts-priekšteces uz valsti-pēcteci valsts pēctecības gadījumā

Abstract

Politisku, sociālu un ekonomisku pārmaiņu rezultātā valstis mēdz piedzīvot dažādas valstiskuma izmaiņas. Vien divdesmitajā gadsimtā norisa gan dekolonizācija, gan “desovietizācija”. Taču starptautiskajās tiesībās joprojām nav nodibināti skaidri principi, kā tieši valsts-priekšteces dažādās tiesības un pienākumi pāriet uz valsti-pēcteci. Darba mērķis ir izvērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas pantu projekta par “Valstu tiesību pēctecību attiecībā uz valsts atbildību” atbilstību starptautiskajām paražu tiesībām. Lai sasniegtu darba mērķi, nepieciešams izpētīt valstu un starptautisku tiesu, tribunālu praksi jautājumā par valsts starptautiskās atbildības pēctecību, identificēt starptautiskās paražas un tās salīdzināt ar ANO Starptautisko tiesību komisijas pantu projektu par Valstu tiesību pēctecību attiecībā uz valsts atbildību. Prakses izpētes rezultātā konstatējams valsts atbildības pēctecības pamatprincipa nemainīgums: valsts-pēctece nepārņem valsts-priekšteces starptautisko atbildību. Tomēr no valsts atbildības ne-pārejas praksē ir identificējami divi izņēmumi – valsts-pēcteces labprātīga apņemšanās pārņemt valsts-priekšteces saistības un īpaši gadījumi, kuros starptautiskā tiesa vai tribunāls konstatē valsts atbildības pāreju, pamatojoties uz attiecīgās rīcības ciešo saikni ar valsti-pēcteci, tās teritoriju.

As a result of political, social and economic turbulence, countries experience different changes of statehood. In the twentieth century alone, we experienced both decolonisation and de-sovietisation. Yet there are no clear principles regulating the transfer of rights and obligations from the predecessor-state to the successor-state under current international law. The goal of this research is to evaluate compliance of the International Law Commission’s draft articles on “Succession of States in respect of State responsibility” with international customary law. In order to achieve the research goal, it is necessary to investigate states practice and international courts, tribunals on the succession of international state responsibility, identify the customary rules, and compare them with the International Law Commission’s draft articles “Succession of States in respect of State responsibility” . As a result of this case study, the author establishes an invariable fundamental principle regarding succession to state responsibility: predecessor-state does not transfer its international responsibility to the successor-state. However, in practice two exceptions to the principle of non-continuity of responsibility can be identified: a voluntary declaration by the successor-state to take over the obligations of the predecessor-state and some specific cases in which an international court or tribunal establishes a transfer of state responsibility on the basis of a close link between the conduct in question and the successor-state.