Sausās acs sindroms pēc refraktīvām operācijām

Abstract

Ievads: Sausās acs sindroms ir multifaktoriāla acs virsmas slimība, kas raksturojas ar asaru plēves homeostāzes zudumu, kur lielu lomu spēlē etioģiskie faktori. Sausās acs sindromu galvenokārt pavada acs simptomi - kā acu diskomforts, nieze, sausums. Slimība rodas, ja asaru dziedzeri vairs neizstrādā pietiekami daudz asaru, izstrādā nekvalitatīvas asaras vai arī asaras iztvaiko pārāk ātri, izraisot acu sausumu un kairinājumu. Izplatība kopējā populācija ar un bez simptomiem skar no 5 līdz par 50 %. Refraktīvās ķirurģijas rezultātu būtiski ietekmē sausās acs sindroma klātbūtne, izraisot kļūdainus datus, pirms operācijas diagnostikā. Pētījuma mērķis: Izpētīt refrakcijas lāzera operācijas ietekmi uz sausās acs sindroms rašanos, izmantojot LASIK un Femto-LASIK metodes. Metodes un materiāli: Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuram bija veiktas lāzera korekcijas operācijas LASIK un Femto-LASIK. Pirms un pēc operācijas tika veikti sausās acs sindroma diagnostiskie izmeklējumi- izvērtēts neinvazīvais asaru sabrukšanas laiks (NIBUT), ārējā lipīdu slāņa noteikšana (interferometrija), ūdeņainā slāņa kvantitatīvā analīze (asaru meniska augstums), meiboma dziedzera disfunkcijas izvērtēšana (meibogrāfija). Pirms operācijas dienā un vienu nedēļu un vienu mēnesi pēc operācijas tika noteikti redzes asuma rādītāji, pacienti tika novērtēti ar subjektīvas anketas palīdzību. Rezultāti: Izvērtējot pacientu subjektīvās anketas tika konstatēts, ka acu nogurums statistiski nozīmīgi atšķiras pirms un vienu nedēļu pēc operācijas (p = 0.02), pirms operācijas un vienu nedēļu pēc. Sāpīgums statistiski nozīmīgi atšķiras pirms operācijas un vienu nedēļu, mēnesi pēc operācijas (p = 0.02). Niezi pacienti izjuta reti deviņi pacienti (34,6%). Nieze statistiski nozīmīgi atšķiras pirms operācijas un vienu nedēļu, mēnesi pēc operācijas (p = 0.02). Analizējot asaru sabrukšanas laika (BUT) datus, bija atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības gan kreisajā, gan labajā acī, pirms operācijas, vienu nedēļu un mēnesi pēc operācijas (p < 0.01). Asaru meniska augstuma (TMH) samazinājumu vienu mēnesi pēc operācijas (p < 0.1). Meiboma dziedzeru disfunkcijas zudums (p < 0.1). Izvērtējot refraktīvās operācijas metodes kā LASIK un Femto-LASIK nebija atrastas statistiskas atšķirības starp abiem lāzeriem (p = 0.551). Secinājumi: Pētījumā tādi riska faktori kā datora ilgstoša lietošana, garastāvokļa traucējumi, kontaktlēcu lietošanu var izraisīt sauso acs sindromu pirms un pēc operācijas un tie var ietekmēt acu stāvokli. Netika atrasta būtiska starpība pētījumā starp LASIK un Femto-LASIK operācijas metodēm, kas varētu veicināt sausās acs sindromu attīstību pēc operācijas. Lāzera korekcijas ietekme uz sauso acs sindromu netika konstatēta šajā pētījuma darbā. Tādiem pacientiem, kuri nēsāja kontaktlēcas tika konstatēta nepietiekošu asaru izstrāde pirms un vienu mēnesi pēc operācijas. Sausās acs sindroms var ietekmēt redzes asumu, jo asaru plēvītei ir nozīmīga refraktīva loma.

Introduction: Dry-eye syndrome is a multifactorial eye surface disorder characterized by the loss of the homeostasis of tear film, a major role played by etiological factors. Dry eye syndrome is mainly accompanied by eye symptoms such as eye discomfort, itching, drought. The disease occurs when the tear glands doesn’t produce enough tears, develop poor tears, or the tears evaporate too quickly, causing the eye to dry and irritate. Distribution in the overall population with and without symptoms affects between 5 and 50%. The result of refractive surgery is significantly affected by the presence of dry eye syndrome, causing data that makes it difficult to evaluate refraction. Purpose of study: To investigate the presence of dry eye syndrome in various forms of refractive surgery, before and after surgery. Methods and Materials: The study included patients from the “Dr. Solomatins Eye Rehabilitation and Vision Adjustment Center”, where performs the world's most recognized and available laser adjustment operations with PRK, LASIK, Femto-Lasik, SMILE and toric contact lens techniques. As PRK, SMILE and toric contact lenses are used less frequently, I included and studied the most common methods of LASIK, Femto-Lasik in my work. Diagnostic tests for dry eye syndrome were performed - non-invasive tear break time (NIBUT), external lipid layer detection (interferometry), watery layer analysis (perch manic height), evaluation of meiboma gland dysfunction (meibography), visual acuity scores were detected before surgery day and one week and one month after surgery, patients were evaluated by a subjective questionnaire. Results: When evaluating patient subjective questionnaires, eye fatigue was found to vary statistically significantly in two points (p = 0.02), before surgery and one week after. Soreness is statistically significantly different at three points (p = 0.02), before surgery and one week and month after surgery. No statistical differences were found between the two lasers techniques (p = 0.551) when evaluating the refractive operation methods as LASIK and Femto-LASIK. Conclusions: In the study, risk factors such as long-term computer usage, mood disorders, contact lens use can cause dry eye syndrome before and after surgery and may affect eye condition. No significant difference was found in the study between the methods of LASIK and Femto-LASIK surgery, which could contribute to the development of dry-eye syndromes after surgery. The effects of laser correction on dry eye syndrome were not identified in this study work. Patients wearing contact lenses, development of insufficient tears was detected before and one month after surgery. Dry eye syndrome may affect visual acuity as the tear film plays an important refractive role.