Augļa ārējais apgrozījums grūtniecibas laikā un dzemdību iznākumi

Abstract

Ārējā augļa apgrozījuma laikā auglis tūpļa priekšguļā vai šķērsguļā tiek izkustināts un pagriezts pareizā pozīcijā caur mātes vēdera priekšējo sienu ap 37.- 38. nedēļu. Tūpļa guļa ir sastopama relatīvi reti (3-4%), tomēr pasaulē pieaug plānoto ķeizargriezienu skaits tūpļa guļas dēļ. Kā alternatīvs risinājums tam ir ārējais augļa apgrozījums. Darba mērķis. Novērtēt ārējā augļa apgrozījuma efektivitāti un dzemdību rezultātus, apkopojot pieejamos datus 4 gadu periodā. Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums tika veikts Rīgas Dzemdību namā, un iegūtie dati tika apkopoti no 2016. gada līdz 2019. gadam. Kopumā 160 sievietes bija piekritušas veikt ārējo apgrozījumu un atrisināt grūtniecību Rīgas Dzemdību namā. Statistiskie dati tika apstrādāti ar IBM SPSS Statistics Base Grad Pack 22.0 programmu. Asociācijas novērtēšanai starp divām grupām tika pielietots Hī kvadrāta tests (Chi-Square Test). Katra testa rezultātus pieņēma par statistiski ticamiem, ja p < 0,05. Neparametriskais Manna Vitneja U kritērijs salīdzināja divu neatkarīgo grupu rangu vidējos rādītājus. Ar logaritmiskās regresijas testu ieguva ķeizargrieziena riska procentuālo samazinājuma rezultātu pēc veiksmīga apgrozījuma. Rezultāti. Vidējais sieviešu vecums M=30.16; SD=5.15 gadi, vidējais gestācijas laiks pirms apgrozījuma M=261 (37+2 ned.); SD=6.61 dienas. Apgrozījuma efektivitāte bija 45.6%. 49.4% sievietēm bija spontānas vaginālas dzemdības, no tām 63.8% dzemdēja ar galvas priekšguļošo daļu, bet 35.2% - ar tūpļa guļu; 8.9% inducētas vaginālas dzemdības – 21.4% tūpļa guļa un 78.6% galvas guļā. 9 grūtniecēm pēc veiksmīga apgrozījuma bija indicēts akūts ķeizargrieziens. Galvenie iemesli akūtam ķeizargriezienam pēc veiksmīgas manipulācijas - dzemdes primāra, sekundāra disfunkcija un akūts augļa distress. Statistiski ietekmējošie faktori veiksmīgam apgrozījumam ir vismaz vienas dzemdības anamnēzē (p=0.001), ≥ 3 grūtniecības anamnēzē (p=0.002) un pilna tūpļa guļa vai šķērsguļa (p=0.03). Asociācija starp komplikācijām dzemdībās un apgrozījumu nav statistiski ticama (p=0.34). Tika novērota asociācija starp veiksmīgu manipulāciju un dzemdību veidu (p=0.001), jaundzimušajiem ITN (p=0.01) un asiņu zudumu (p=0.001). Risks akūtam ķeizargriezienam ar galvas priekšguļošo daļu ir 8%. Ārējais apgrozījums samazina ķeizargrieziena risku par 91.8%. Secinājumi. Ārējais augļa apgrozījums ir droša un efektīva metode, kas samazina ķeizargriezienu skaitu tūpļa priekšguļā, bet ir biežāk sastopama nekā vispārējā populācijā. Komplikācijas dzemdībās nav saistītas ar ārējo apgrozījumu. Ir vairāki faktori, kas ietekmē dzemdību rezultātu, un katras sievietes gadījums ir individuāls.

During External cephalic version (ECV) is a procedure when the foetus is rotated from a noncephalic to a cephalic presentation by manipulation through the mother`s abdomen at 37th – 38th of the gestational week. It continues to be one of the indications for cesarean section. ECV may reduce the number of breech presentations and caesarean sections. Objective. Aim was to determine ECV efficacy and labour outcomes over a 4-year period. Materials and methods. A retrospective study was conducted in Riga Maternity Hospital. Data was reviewed over a period of 4 years between 2016 and 2019. 160 women were enrolled who accepted to perform ECV. Women were divided into 2 groups: successful and non-successful ECV. Data was analysed by IBM SPSS Statistics Base Grad Pack 22.0 program. Association was calculated by Pearson chi-square and Independent samples t-test. A p-value <0.05 was considered significant. The nonparametric Mann–Whitney U test was used to calculate mean rank for two independent groups. Logistic regression was used to predict the caesarean rate decrease after successful external version. Results. Mean age of women was M=30.16; SD=5.15 years, mean gestational age at ECV M= 261 (37+2 weeks); SD=6.61 days. The success rate of the procedure was 45.6%. 49.4 % women had spontaneous vaginal delivery, from them 64.8% gave birth with cephalic presentation but 35.2% - breech presentation. 8.9% had induced vaginal delivery – 21.4% with breech and 78.6% cephalic presentation. 9 pregnant women had acute caesarean (AC) after successful version. Main reasons for AC were disfunction of first and second labour part and acute foetal distress. Statistically significant enhancing factors for successful version were at least one labour in the past, 3 and more pregnancies in the history and complete breech position or transverse. Assosiation between complications during labour and external version is not statistically significant (p=0.34). There was an association between successful version and delivery mode (p=0.001), newborns in Intensive Unit care (IUC) (p=0.01) and a blood loss (p=0.001). The risk for AC with cephalic position is 8%. External cephalic version reduces the risk for caesarean about in 91.8% Conclusions. The external cephalic version is a safe and effective manoeuvre reducing the risks cesarean section. Complications are not associated with the external version. There are multiple factors which impact the result of delivery and each case is individual.