| dc.description.abstract | Mūsdienās cukura diabēts ar komorbīdu depresiju ir nopietna problēma, jo viens stāvoklis var pasliktināt otru un otrādi. Ir pieradījumi, ka depresija nelabvēlīgi ietekmē diabēta iznākumu un pazemina dzīves kvalitāti (Holt et al., 2014). Depresijas asociācija ar cukura diabēta komplikācijām katru gadu paliek arvien vairāk apskatīta. Pētījuma mērķis: izpētīt un noskaidrot asociāciju starp depresijas esamību un progresiju ar 1. tipa CD pacientu komplikāciju (nefropātija, retinopātija, kardiovaskulāra slimība) progresiju prospektīva pētījuma „LatDiane” ietvaros. Metodes: bija veikts prospektīvs pētījums, kurā tika iesaistīts 121 pacients. Visiem pacientiem ir diagnosticēts 1. tipa CD. Depresijas novērtēšana bija veikta ar BDI (Beck Depression Inventory) anketas palīdzību. Pētījumā bija iekļauti tikai tie pacienti, kas atnāca uz atpakaļ saukšanas vizīti (follow-up). Nepieciešamie pacientu dati tika iegūti no „LatDiane” pētījuma datiem. Pacientu rekrutēšana „LatDiane” pētījumam notika no 2013. gada līdz 2016. gadam, bet uz atpakaļ saukšanas vizīti (follow-up) pacienti tika aicināti pēc 3-6 gadiem. Datu apstrādei izmantotas programmas IMB SPSS Statistics v.26. Rezultāti: Kopā pētījumā piedalās 121 persona, no tiem 52 vīrieši (43,8%) un 68 sievietes (56,2%). Vidējais vecums 36,7 gadi (SD 13,1 gads). Sievietēm vidējais vecums 38,1 gads (SD 14,2 gadi), vīriešiem vidējais vecums 34,9 gadi (SD 11,3 gadi). Vidējais diabēta stāžs 18,0 gadi, SD 11,8 gadi. 24 personām mikroalbuminūrija (19,8%), 3 personām (2,5%) makroalbuminūrija un 2 personām (1,7%) terminālā nieru mazspēja. Neproliferīva retinopātija ir14 personām (11,6%), proliferatīvā 37 personām (30,6%). Kardiovaskulārās slimības ir 9 personām (7,4%), attiecīgi 112 personām (92,6%) nav. Vidējais BDI punktu skaits iestājoties 8,3 (SD 7,7 punkti). Viegla depresija ir 21 personai (17,4%), smaga depresija 20 personām jeb 16,5%. Lielākajai daļai cilvēku depresijas pakāpe follow-up vizītē nemainījās (kopā 85 personā), pasliktinājās situācija 20 personām, pārējām bija uzlabojums, jo depresijas klase samazinājās (16 personām). Izmaiņām BDI punktu skaitā 3-6 gadu laikā (BDI starpībai) nebija atrastas statistiski nozīmīgas saistības ar komplikāciju progresiju (p=0,165). Depresijas pakāpei rekrutēšanās vizītē nepastāv statistiski nozīmīgas asociācijas ar nefropātijas progresiju un retinopātijas progresiju (p=0,719 un p=0,449). Depresijas pakāpei ir statistiski nozīmīga asociācija ar KVS progresiju (p=0,021). Depresijas pakāpei follow-up vizītē nepastāv statistiski nozīmīgas asociācijas ar nefropātijas progresiju (p=0,608), retinopātijas progresiju (p=0,114) un KVS gadījumā asociācijas arī nav (p=0,315). Secinājumi: Izmaiņas BDI punktu skaitā neietekmē komplikāciju progresiju. Smagāka depresijas pakāpe rekrutēšanas vizītē ietekmē kardiovaskulāras slimības progresiju, bet follow-up vizītē neietekmē nevienu no komplikāciju progresijām. Ir nepieciešami turpmākie pētījumi ar lielāku pacientu skaitu. | |
| dc.description.abstract | Nowadays, diabetes and comorbid depression is a serious problem because one condition can worsen another and vice versa. Depression has been shown to adversely affect the outcome of diabetes and lower quality of life (Holt et al., 2014). Studies about depression association with diabetes complications are increasing each year. The aim: to investigate and clarify the association between the presence and progression of depression and type 1 diabetes complications (nephropathy, retinopathy, cardiovascular disease) in the prospective study “LatDiane”.. Methods: in this prospective study 121 participants with type 1 diabetes were included. BDI (Beck Depression Inventory) questionnaire were used for depression evaluation. Only patients who came to the follow-up visit were included in the study. The required patient data were obtained from “LatDiane” study. Patient recruitment for the “LatDiane” was forom 2013 to 2016, and patients were invited to the follow-up visit after 3-6 years. IMB SPSS Statistics v.26 program were used for data processing. Results: a total of 121 people participated in the study, 52 men (43.8%) and 68 women (56.2%). The average age was 36.7 years (SD 13.1 years). The average age for women was 38.1 years (SD 14.2 years), for men 34.9 years (SD 11.3 years). The average duration of diabetes is 18.0 years, SD 11.8 years. Microalbuminuria (19.8%) was found in 24 subjects, macroalbuminuria in 3 subjects (2.5%) and end stage renal disease in 2 subjects (1.7%). Non-proliferative retinopathy was present in 14 subjects (11.6%) and proliferative in 37 subjects (30.6%). 9 persons (7.4%) had cardiovascular diseases, respectively 112 persons (92.6%) did not. The average BDI score at the recruitment visit was 8.3 (SD 7.7 points). Mild depression was present in 21 persons (17.4%), major depression in 20 persons or 16.5%. For most people, at the follow-up visit depression stage didn’t change (85 people in total), the depression stage worsened for 20 people, depression class decreased for 16 people. Changes in BDI scores over 3-6 years (BDI point difference) did not find a statistically significant association with the progression of complications (p = 0.165). There were no statistically significant associations with the degree of depression at the recruitment visit with progression of nephropathy and retinopathy (p = 0.719 and p = 0.449). But the degree of depression had statistically significant association with cardiovascular disease progression (p = 0.021). There was no statistically significant association between depression stage and nephropathy progression (p = 0.608), retinopathy progression (p = 0.114) and cardiovascular disease progression (p = 0.315). Conclusions: Changes in BDI scores do not impact the progression of complications. A more severe stage of depression at the recruitment visit affects the progression of cardiovascular disease, but at the follow-up visit does not affect the progression of any complications. It is important | |
