Saikne starp māsu labizjūtu darba vidē, stresu un dzīves kvalitāti un vēlmi pamest darbu māsas specialitātē

Abstract

Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā turpina samazināties, veidojot kritisku iztrūkumu nozarē, kuru pavada novecošanās problēma. Lai šo procesu pēc iespējas efektīvāk varētu palēnināt un reversēt ir jāizprot likumsakarības un faktori, kas ietekmē māsu vēlmi pamest darbu specialitātē. Vispārīgi augsts labizjūtas līmenis, augsta dzīves kvalitāte un zems stresa līmenis ir tie indikatori, kas raksturo cilvēka laimi un apmierinātību ar esošo dzīvi. Viens no šī pētījuma uzdevumiem bija noskaidrot statistiskus māsu profesijas riskus, kas veicina māsu aizplūšanu no nozares. Šķērsgriezuma pētījuma veikšanai tika izstrādāta vispārīga demogrāfiska anketa, kas iekļāva dažādus iespējamus riska faktorus, piemēram, darba virsstundu esamība, darba vides piemērotība, ienākumu līmenis u.tml. Papildus latviešu valodā no angļu valodas tika adoptētas pasaulē pārbaudītas un validētas psiholoģiskās labizjūtas (PWB) sešu domēnu skalas, Pasaules Veselības organizācijas dzīves kvalitātes (WHOQOL) četru domēnu skalas, kā arī uztverošā stresa skala (PSS), kas tika izmantoti kā galvenie šī pētījuma instrumenti. Vienas Latvijas slimnīcas ietvaros elektroniskā un papīra formātā anonīmi tika aptaujātas N = 125 māsas vecuma grupā 22 līdz 71 gads, kas veido apmēram 1,5% no kopējā aktīvo māsu skaita Latvijā. 57,6% aptaujāto māsu ir izteikušas vēlmi vai domājušas par profesijas pamešanu. Pētījumā izveidotais daudzdimensiju modelis paskaidro 40,6% no visām izmaiņām, kas ietekmē māsu vēlmi pamest profesiju (Nagelkerke R2 = 0,406), kas apstiprinājās arī viendimensiju starptabulu (crosstab) analīzē. Mūsu modelis uzkrāto datu ietvaros ar statistiski augstu nozīmīguma līmeni (p < 0,05) pamato tiešu darba vides apstākļu un labizjūtas dzīves mērķa domēna, kā arī apgrieztu iegūtā izglītības līmeņa korelāciju ar māsu vēlmi atstāt profesiju. Veicot viendimensiju šķērstabulu analīzi, ar statistiski augstu nozīmīguma līmeni (p < 0,05) izdevās pierādīt arī citu faktoru ietekmi uz māsu vēlmi pamest darbu, piemēram virsstundu esamība, augstāku stresa līmeni, zemāku labizjūtas dzīves mērķa rādījumu, zemāku apkārtējās vides dzīves kvalitātes līmeni un citiem faktoriem. Darba nobeigumā tiek izteiktas rekomendācijas māsu profesijas risku mazināšanai, kā arī piedāvāti daži metodoloģiski uzlabojumi tālākai izpētes veikšanai.

Statistical data show that the number of nurses in Latvia continues to decrease, creating a critical shortage in the sector, which is accompanied by the problem of aging of medical personal. To slow down and reverse this process as effectively as possible, it is necessary to understand the regularities and factors that influence the desire of nurses to leave the profession. In general, a high level of well-being, a high quality of life and a low level of stress are the indicators that characterize a person's happiness and satisfaction with the current life. One of the tasks of this study was to find out the statistical risks of the nursing profession that contribute to the outflow of nurses from the industry. A general demographic questionnaire was developed for the cross-sectional study, which included various possible risk factors, such as the existence of overtime, suitability of the work environment, income level, etc. In addition, the world-tested psychological well-being (PWB) six-domain scales, the World Health Organization (WHO) quality of life (WHOQOL) four-domain scales, and the perceptual stress scale (PSS) were adopted in Latvian, and were used as the main tools of this study. Within one hospital in Latvia, N = 125 nurses in the age group 22 to 71 were anonymously interviewed in electronic and paper format, which makes up about 1.5% of the total number of active nurses in Latvia. 57.6% of the surveyed nurses have expressed a wish or thought about leaving the profession. The multidimensional model developed in the study explains 40.6% of all changes that affect the desire of nurses to leave the profession (Nagelkerke R2 = 0.406), which was also confirmed in the analysis of one-dimensional crosstabs. Our model within the accumulated data with a statistically high level of significance (p < 0.05) justifies a direct correlation of working environment conditions and well-being purpose of life domain, as well as the level of education obtained with desire of nurses to leave the profession. One-dimensional analysis of the cross-tabulations also showed the influence effect of other factors on willingness of nurses to leave work, such as overtime, higher stress, lower well-being, lower quality of life and other factors at statistically high level of significance (p < 0.05). At the end of this work, recommendations for reducing the professional risks of nurses are made, as well as some methodological improvements for further research are proposed.