Lasītāju klubi Latvijas publiskajās bibliotēkās

Abstract

Bakalaura darbs “Lasītāju klubi Latvijas publiskajās bibliotēkās” izstrādāts ar mērķi noskaidrot Latvijas publisko bibliotēku lasītāju klubu mērķus, dalībnieku piesaisti, literatūras atlasi, kā arī šo klubu dalībnieku tikšanās reižu struktūru. Pētījuma teorētisko bāzi veido Alberta Banduras (Albert Bandura) sociāli kognitīvā teorija (Social Cognitive Theory), Leo Festingera (Leo Festinger) kognitīvās disonanses teorija (Cognitive Dissonance Theory), Čārlza Bergera (Charles Berger) un Ričarda Kalabrīsa (Richard Calabrese) nedrošības mazināšanas teorija (Uncertainity Reduction Theory) un Stenlija Fiša (Stanley Fish) lasītāju reakcijas sociālā teorija (Reader-responce Criticism). Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika analizēta teorētiskā bāze un iepriekš veiktie pētījumi, kā arī tika veikta Latvijas publisko bibliotēku darba pārskatu analīze, izstrādātas attālinātās intervijas ar 12 Latvijas publisko bibliotēku darbiniecēm, apkopoti un analizēti iegūtie rezultāti, izdarīti secinājumi. Pētījuma rezultāti norāda, ka lasītāju klubu aktivitāte Latvijas publiskajās bibliotēkās nav noteicama pēc kāda parametra, bet salīdzinot dokumentu analīzē iegūtos datus, to darbība divu gadu laikā ir pieaugusi. Lasītāju klubu darbība un struktūra ir atkarībā no to dalībnieku aktivitātes un organizatoru iespējām tikšanās reizes padarīt lasītājiem interesantas. Lai lasītāju klubos tiktu piesaistīti jauni dalībnieki, jāattīstās ne tikai pašam lasītāju klubam, bet arī bibliotēkai kopumā.

Bachelor Thesis “Readers Clubs in Latvian Public Libraries” developed with the aim to clarify the objectives of Latvian Public Library Readers Clubs, attracting members, selecting literature, as well as the structure of meeting of these clubs. The theoretical basis for the study is Albert Bandura’s Social Cognitive Theory, Leo Festinger’s Cognitive Dissonance Theory, Charles Berger’s and Richard Calabrese’s Uncertainty Reduction Theory and Stanley Fish’s Reader-response Criticism. In order to achieve the set goal, the theoretical basis and previous studies were analyzed, also performed analysis of the work reports of Latvian public libraries, had remote interviews with 12 Latvian public library workers, then summarized and analyzed the results, conclusions were made. The results of the study reveal that readers club’s activity in Latvian public libraries can’t be determined but by comparing analysis of documents their actvity in two years has grown. The functioning and structure of reader clubs depends on the activity of their members and the possibilities for organisers to make events that the readers would be interested in. In order to attract new members to readers’ clubs, not only the club itself should be developed, but also the library as a whole.