Informācijas pakalpojumu sniegšana cilvēkiem ar disleksiju vai lasīšanas traucējumiem publiskajās bibliotēkās

Abstract

Maģistra darbā “Informācijas pakalpojumu sniegšana cilvēkiem ar disleksiju vai lasīšanas traucējumiem publiskajās bibliotēkās” tika pētīts, kādus informācijas pakalpojumus publiskās bibliotēkas sniedz cilvēkiem ar disleksiju vai lasīšanas traucējumiem, kā šie pakalpojumi tiek pielāgoti, lai atbilstu šai lasītāju grupai un kādas izmaiņas jāveic publisko bibliotēku darbībā, lai rosinātu cilvēkus ar disleksiju vai lasīšanas traucējumiem izmantot publisko bibliotēku sniegtos informācijas pakalpojumus. Līdz ar Eiropas Savienības Marrākešas līguma ratificēšanu tiek aktualizēta informācijas pakalpojumu sniegšana cilvēkiem, kam ir disleksija vai lasīšanas traucējumi, kas viņiem liedz šos pakalpojumus saņemt ierastā veidā, tādēļ publiskās bibliotēkas viņi apmeklē reti vai nemaz. Maģistra darba teorētisko pamatojumu veido metateorija – Sociālais konstruktīvisms –un 2 vidējā līmeņa teorijas: Informācijas un informācijas pakalpojumu lietojumvērtības teorija un Sociālā kapitāla teorija. Maģistra darbā analizētas atziņas no Latvijā un ārvalstīs veiktajiem pētījumiem, kas apskata pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un pētījumiem par disleksiju vai lasīšanas traucējumiem. Maģistra darbs ir jaukta tipa pētījums, kurā tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode aptauja, kā arī kvalitatīvās pētniecības metodes – kontentanalīze un daļēji strukturētā intervija. Maģistra darbā tika noskaidrots, ka cilvēki ar disleksiju vai lasīšanas traucējumiem maz apmeklē publiskās bibliotēkas. Šo bibliotēku darbiniekiem grūtības sagādā nepietiekams atbilstošu resursu klāsts, ierobežotās zināšanas un pieredze pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem, kuriem ir disleksija vai lasīšanas traucējumi. Arī valstiskā līmenī nav izstrādātas vienotas vadlīnijas vai īstenoti projekti, kas bibliotēku darbiniekiem atvieglotu darbu ar cilvēkiem, kam ir disleksija vai lasīšanas traucējumi.

The research paper „Providing Information Services To People With Dyslexia Or Reading Disabilities In Public Libraries” studied which information services are provided to the people with dyslexia or other reading disorders, how these services are adjusted in order to meet this readers’ group and what changes must be implemented in the work of public libraries in order to encourage people with reading disorders to use the information services provided by public libraries. The ratification of the Marrakesh Treaty of the EU updates the provision of information services to people with dyslexia or other reading disorders, which prevents them to receive these services in an ordinary manner; therefore, they never or rarely attend public libraries. The theoretic basis of this research paper is formed by a metatheory “A social constructivism” and two intermediate theories: “Theory on the use-oriented value of the information and information services” and “Social capital theory”. This research paper analyses conclusions of studies conducted in Latvia and abroad, which review provision of services to people with special needs, and of studies about dyslexia and reading disorders. This research paper is a mixed method research, in which a quantitative research method -a survey-, and qualitative research methods, such as content analysis and a semi-structured interview, were applied. The research paper states that people with dyslexia or reading disorders rarely visit libraries. Employees of these libraries face difficulties due to the lack of corresponding resources and the limited knowledge and experience in provision of services to people with dyslexia or reading disorders. There are no unified guidelines on a national level, nor projects implemented to facilitate the work of librarians with people with dyslexia or reading disorders.