Emocijas un to komunikācija Latvijas jauno māmiņu “dziļajā stāstā"

Abstract

Maģistra darba “Emocijas un to komunikācija Latvijas jauno māmiņu “dziļajā stāstā” mērķis ir noskaidrot, kā jaunās māmiņas raksturo savu ikdienu un emocijas, un kā viņas komunicē savas sajūtas līdzcilvēkiem, kā arī konstatēt jauno māmiņu “dziļo stāstu”. Dati iegūti desmit fenomenoloģiskās intervijās ar mātēm, kuru (jaunākajam) bērnam vēl nav divi gadi. Interviju analīzē izmantota naratīva analīzes pieeja. Darba teorētiskais ietvars balstīts Ārlijas Hohšīldas (Arlie R. Hochschild) emociju darba pieejā un pieejamajos pētījumos par mātišķību (motherhood). Jaunās māmiņas ikdienā pielieto “emociju darba” principus, savu negatīvo pieredzi komunicējot tikai izvēlētām “uzticības personām”, baidoties saskarties ar neizpratni vai pat nosodījumu, neatbilstot “perfektās mātes” tēlam un dominējošam naratīvam sabiedrībā.

The aim of thesis “Emotions and their communication in the “deep story” of young mothers in Latvia” is to explore, how young mothers describe and communicate their everyday life and emotions to others, as well as to identify the “deep story” of young mothers in Latvia. The data has been gathered through ten phenomenological interviews with mothers whose (youngest) child is younger than two years. The interviews have been analysed through the approach of narrative analysis. The theoretical frame of the thesis is based on the emotional work approach of sociologist Arlie Hochschild and available studies on motherhood. Young mothers systematically apply the principles of “emotional work”, communicating their negative experiences only to selected “confidants” due to fear of being misunderstood or even condemned for not complying to the image of the “perfect mother” and dominant narrative in society regarding motherhood.