NATO militārā transformācija pēc Ukrainas krīzes: iespējas un izaicinājumi Latvijā

Abstract

“NATO militārā transformācija pēc Ukrainas krīzes sākšanās: iespējas un izaicinājumi Latvijā” ir pētījums, kurā tiek aplūkoti NATO militārās transformācijas pasākumi, kas norisinājušies pēc Ukrainas krīzes sākuma potenciālā apdraudējuma novēršanai NATO. Papildus tiek noteikts, kā šie NATO militārās transformācijas pasākumi pēc Ukrainas krīzes sākuma tiek adaptēti Latvijā, militāro spēju un nacionālās paaugstināšanai dēļ pieaugošā apdraudējuma. Pētījuma pamatā tiek izmantota kvalitatīvā pētniecības metode, kas ietver akadēmiskās literatūras izpēti, NATO samitu dokumentu, nacionālo dokumentu un pētnieciskās literatūras analīzi. Šie avoti veido pētījuma teorētisko un empīriskās daļas, kurās aplūkota NATO militārā transformācija kopš Ukrainas krīzes un attiecīgi pēdējā tiek aplūkoti NATO militārās transformācijas pasākumi Latvijā, izmantojot ekspertu intervijas, iestāžu mājas lapas un preses relīzes. Šāda pieeja sniedz lasītājam iespēju salīdzināt teorētisko pamatojumu par procesiem aliansēs un praktiski ieviestiem pasākumiem aizsardzības spēju paaugstināšanai.

This study examines the deliberate transformation and threat mitigation undertaken by the North Atlantic Treaty Organization (NATO) following the outbreak of the February 2014 crisis in Ukraine. Furthermore, this study analyses how measures adopted by NATO have been implemented on a national scale in the Republic of Latvia, in a concerted effort to increase the country’s overall military capability and minimize potential threats to national security. The research methodology of this study is qualitative in nature and encompasses a wide array of academic literature as well as various primary sources such as NATO summit documents and Latvian government publications including expert interviews, institutional home pages, and press releases. Together these sources form the theoretical and empirical portions of the study, in which the former evaluates the NATO Alliance’s overall transformation, while the latter focuses on changes specific to Latvia. The approach and methodology of this study allows readers the opportunity to compare the theoretical justifications for alliance processes with the need to adapt practical measures which increase defence capabilities.