Zemes lietojuma veidu ietekme uz ezeru ekoloģisko kvalitāti Gaujas upju baseinu apgabalā

Abstract

Zemes lietojuma veids ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē upju un ezeru ekoloģisko kvalitāti. Daudzās upēs un ezeros nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ ir lielas biogēno vielu, pesticīdu un komplekso ķīmisko savienojumu koncentrācijas. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dažādu zemes lietojuma veidu ietekmi uz Gaujas upju baseina apgabalā esošu ezeru ekoloģisko kvalitāti. Darbā tika izmantoti virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa dati, ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma pielietotie bioloģiskie indeksi - T, ASPT, DSFI, EPT, Šenona-Vīnera daudzveidības indekss (H), LLMMI - morfoloģiskie ezeru parametri. Pētījuma rezultāti parādīja, ka biogēno vielu (Nkop) noplūde no aramzemēm negatīvi ietekmē ezeru ekoloģisko kvalitāti. Makrozoobentosa indeksu vērtības un mežu platību savstarpējās attiecības apliecina, ka lielāks mežu īpatsvars sateces baseinā ir saistīts ar augstāku ezeru ekoloģisko kvalitāti. Savukārt urbānās teritorijas pēc galveno komponentu analīzes rezultātiem uzrāda līdzīgas atbildes reakcijas ar hlorofilu-a un amonija slāpekli un kopumā tās pozitīvi korelē.

Land use is one of the most important factors, that is responsible for ecological quality of rivers and lakes. As a result of unsustainable watershed management, we find nutrient, pesticide, complex chemical compound pollution in a lot of lakes and rivers. This study aim is to determine land use effects on the ecological quality of lakes in Gauja watershed district. In this study longterm monitoring data was used, as well as biological indices T, ASPT, DSFI, EPT, Shannon-Wiener diversity index (H), LLMMI, lake morphological parametres. Study results show that nitrogen pollution from arable land has a negative effect on lake ecological quality, while forested areas have a positive impact on ecological quality of lakes. Urban territories showed a significant positive correlation with hlorophyl-a concentrations and ammonia nitrate.