Eiropas apcietinājuma lēmums kā viens no krimināltiesiskās sadarbības instrumentiem Eiropas Savienībā

Abstract

Eiropas Savienības Padome 2002. gada 13. jūnijā pieņēma pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietinājuma lēmumu un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas ir uzskatāms par pirmo krimināltiesiskās sadarbības instrumentu Eiropas Savienībā, ar kuru īsteno savstarpējās atzīšanas principu. Ar šo pamatlēmumu klasiskā izdošanas procedūra starp dalībvalstīm tika aizstāta ar nodošanas sistēmu starp tiesu iestādēm, kā rezultātā reģionālā līmenī tika ieviests jauns, vienkāršots un paātrināts mehānisms cīņā ar starptautisko noziedzību. Taču neraugoties uz to, ka Eiropas apcietinājuma lēmums kļuva par krimināltiesiskās sadarbības veiksmes stāstu, laika gaitā tika konstatētas vairākas problēmas saistībā ar šī instrumenta pielietošanu. Maģistra darbā tiek analizēti aktuālie identificētie problēmjautājumi saistībā ar Eiropas apcietinājuma lēmuma piemērošanu gan Eiropas Savienības, gan nacionālo tiesību līmenī. Rezultātā autors izdara secinājumus un izsaka priekšlikumus spēkā esošā regulējuma pilnveidošanai.

On 13 June 2002, the Council of the European Union adopted Framework Decision 2002/584/JHA on the European arrest warrant and the surrender procedures between Member States, which is the first tool of cooperation in criminal matters within European Union to implement the principle of mutual recognition. This Framework Decision replaced the traditional extradition procedure between Member States with a surrender procedure between judicial authorities, as a result of which, a new, simplified and accelerated mechanism for combating international crime at regional level was introduced. However, despite the fact that the European Arrest Warrant has become a success story for cooperation in criminal matters, a number of problems with the use of this tool have been identified over time. The current issues related to the application of European Arrest Warrant at the level of both the European Union and national law are being analysed in the master’s thesis. As a result, the author draws conclusions and makes proposals for the improvement of the existing regulation.