Nevainīguma prezumpcija un plašsaziņas līdzekļu tiesības informēt sabiedrību par tiesas procesiem

Abstract

Par nevainīguma prezumpciju var runāt kā par sākotnēju pieņēmumu, ka persona nav vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Tomēr plašsaziņas līdzekļi, informējot sabiedrību par tiesu procesiem, bieži publicē ziņas par vienas vai otras personas “notiesāšanu” pirms šīs, patiesībā tikai iespējami vainīgās, personas saukšanas pie atbildības un notiesājoša sprieduma taisīšanas. Ievērojot minēto, darba mērķi ir noskaidrot, vai plašsaziņas līdzekļi, informējot sabiedrību par tiesas procesiem, var pārkāpt personas tiesības uz nevainīguma prezumpciju un, ja var, tad kā līdzsvarot plašsaziņas līdzekļu pienākumu informēt sabiedrību par tiesas procesiem ar citām cilvēka tiesībām. Maģistra darba ietvaros Autore secina, ka plašsaziņas līdzekļi nevar pārkāpt nevainīguma prezumpciju kā kriminālprocesu organizējošu principu, jo plašsaziņas līdzekļu izteikumi par personas vainu nevar ietekmēt kriminālprocesa norisi. Tomēr nevainīguma prezumpcijas principam nevar piešķirt tik šauru nozīmi, jo goda un cieņas, arī reputācijas aizsardzība ir viens no nevainīguma prezumpcijas aspektiem. Plašsaziņas līdzekļi var pārkāpt nevainīguma prezumpcijas reputācijas aizsardzības aspektu. Savukārt līdzsvarojot plašsaziņas līdzekļu izteikumus un nevainīguma prezumpcijas principu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek vērtēti šādi kritēriji: veids, kādā informācija tika iegūta; apstrīdētā raksta saturs; raksta aktualitāte sabiedriskai diskusijai; raksta ietekme uz kriminālprocesu; privātās dzīves aizskāruma nopietnība; soda samērīgums.

The presumption of innocence could be expressed as an initial presumption that a person is not guilty of a criminal offense until guilt is proven in accordance with the law. However, it has been observed that media while informing public about court proceedings often “convict” one or another person before the prosecution and conviction of that person, who is only allegedly guilty, has been made. Thus, the purposes of the Master’s thesis are to find out whether the media may violate a person's rights of the presumption of innocence by informing the public about court proceedings and, if so, how to balance the media's obligation to inform the public about court proceedings and other human rights. The author concludes that media cannot violate the presumption of innocence as a principle of criminal proceeding organization because media’s statements about guilt cannot affect the process of criminal proceedings. However, the principle of the presumption of innocence cannot be given such a narrow meaning, because the protection of honour and dignity, as well reputation, is one of the aspects of the presumption of innocence. The media may violate the reputation protection aspect of the presumption of innocence. In balancing the statements of the media and the principle of the presumption of innocence, the European Court of Human Rights assesses the following criteria: the way in which the information was obtained; the content of the impugned article; contribution of the impugned article to a public-interest debate; influence of the impugned article on the criminal proceedings; infringement of the accused’s private life; proportionality of the penalty imposed.