Līguma pielāgošana apstākļu maiņas gadījumā saskaņā ar ANO Konvenciju par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem

Abstract

Starptautiskajā tirdzniecībā ilgtermiņa līgumi ir bieža parādība. Ņemot vērā pašreizējo globalizāciju un iespējamo vairāku valstu iesaisti preču izgatavošanā un piegādē tirgus dalībnieki nav imūni pret politiskām, finansiālām, ekonomiskām un citām tirgus apstākļu izmaiņām. Lai gan pušu interesēs ir pasargāt sevi un paredzēt visus nākotnē iespējamos sarežģījumus un strīdu risināšanas kārtību, līguma izpildes grūtību (hardship) un nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā pieejamie tiesiskie risinājumi nevienam nav noslēpums. Taču, šī darba mērķis ir apskatīt vai šķīrējtiesu arbitriem starptautisku tirdzniecības strīdu risināšanas līdzekļu arsenālā ir pieejams kas pušu ilgtermiņa līgumsaistību saglabāšanai piemērotāks – līguma pielāgošana.

Long-term contracts in international trade are a common occurrence. Taking into account the current globalization and involvement of multiple countries in the production and delivery of goods the market players are not immune to political, financial, economic and other market changes. Even though it is in the interest of the parties to protect themselves and anticipate future difficulties and the dispute settlement procedure when concluding a contract, the remedies available in case of hardship and force majeure are a secret to no one. However, the aim of the thesis is to look at whether an arbitrator’s international trade dispute resolution tool arsenal contains something more suitable for the preservation of long-term contractual obligations – contract adaptation.