Pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējuma attītības tendences.

Abstract

Latvijā saskaņā ar statistikas un pētījumu datiem vardarbība ģimenē un sabiedrībā bija un vēl joprojām ir augstā līmenī, pie tam ar vienu no augstākajiem vardarbības rādītājiem Eiropas Savienībā. Kopš 2014.gada 31.marta Latvijā ir iespējama vardarbībā cietušo personu aizsardzība civilprocesuālā kārtībā, kas ietver arī pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanu policejiskā kārtībā un bāriņtiesas ceļā. Tas ir Latvijas tiesību sistēmai jauns, tiesisks mehānisms, kā ar civiltiesiskiem un administratīviem līdzekļiem vērsties pret vardarbības situācijām ģimenē vai citu personu starpā, kur pastāv vai ir pastāvējušas tuvas attiecības uz radniecības vai personisku attiecību pamata. Lai arī Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams uz kopēju izpratni par vardarbību, tās ietekmi un novēršanu, sešu gadu laikā regulējuma efektivitāte palielinās, pieaugot gan policijas lēmumu skaitam par nošķiršanu, gan tiesas pieņemto lēmumu skaitam par pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanu. Vienlaikus no regulējuma piemērošanas prakses izriet vairums problēmjautājumu, kuru noteikšanai un risināšanai autore pievērsusies šajā darbā ar galveno mērķi novērst vardarbību ģimenēs, tajā pat laikā objektīvi izvērtēt pieteikuma izlemšanas procesu, kā arī regulējuma atbilstību taisnīguma principam. Autore darbā secinājusi, ka ir veicama virkne grozījumu normatīvajos aktos, lai, no vienas puses, nodrošinātu efektīvāku cietušās personas tiesību uz dzīvību, brīvību un neaizskaramību kā fundamentālu cilvēktiesību aizsardzības procesu, no otras puses, nodrošinātu atbildētāja (vardarbīgās personas) tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras valstij leģitīma mērķa dēļ ir atļauts ierobežot, bet tās nedrīkst tikt atņemtas pēc būtības. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējums ir pilnveidojams, piešķirot tiesām papildus tiesības pierādījumu izvērtēšanā, piemēram, nosakot konkrētos gadījumos garākus pieteikuma izlemšanas termiņus, vienlaikus piešķirot papildus tiesības un pienākumus arī policijai patstāvīgi rīkoties un vardarbības gadījumos pieņemt lēmumu par nošķiršanu bez cietušās personas pieteikuma.

According to statistics and research domestic violence in Latvia has been and still is in at inappropriately high level and its index is one of the highest in Europe Union. Since 31st, 2014 there is a legal mechanism (temporary protection against violence) on how to protect the victim of domestic violence in a civil procedure, which is combined with a possibility to protect the victim with the intervence of police or orphanage court. It is a new binding mechanism of Latvian legal system, how to protect the victim with civil or administrative instruments dealing with domestic violence between family or relation members, or persons with personal relationships. Although Latvia still has a long way to go to achieve a common understanding of domestic violence, the efficiency of the regulations have already strengthened, with its reflection in increasing numbers of police orders and court injections. At the same time, the regulatory practice identifies problems on how to effectively ensure victims rights to be protected, how to objectively examine application when it has been submitted in court, and there is also noted inadequate compatibility of regulation to the principle of general equity. The author has come to a conclusion defining that there is necessity of modification, which are represented in this work with the general aim to provide victims of domestic violence fundamental rights to life, health and integrity. The regulation of temporary protection against violence can be improved by giving courts additional rights to assess evidence, for example, by setting longer deadlines for deciding an application, while giving additional rights to the police to act independently and to issue and order without an application from the victim.